2019. gada jūnijā LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits sadarbības braucienā apmeklēja kolēģus Ziemeļvalstīs – galvenokārt sāmu un kvēnu kultūras aktīvistus, glabātājus un pētniekus –, iepazīstinot viņus ar aktualitātēm lībiešu pētniecības un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jomā, iepazīstoties ar viņu pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā, kā arī pārrunājot kopīgas nākotnes ieceres.

Divu nedēļu ilgajā braucienā, lielākā daļa no tā tika pavadīta aiz Polārā loka, tika apmeklēts Kvēnu institūts (Kainun Institutti/Kvensk Institutet), kas nodarbojas ar savdabīgas somu cilmes Norvēģijas mazākumtautības – kvēnu – kultūras un valodas saglabāšanu un attīstību.

Ar institūta direktori Hildu Skanki (Hilde Skanke) un valodas apmācību programmu vadītāju Annu-Kaisu Reisenenu (Anna-Kaisa Räisänen) tika pārrunātas problēmas un veikums lībiešu un kvēnu valodas un kultūras saglabāšanā, kā arī iespēja LU Lībiešu institūta pētniekiem doties plašākā izpētes un pieredzes apmaiņas braucienā. Vizītes laikā ar lībiešu kultūras un valodas pētniecības, saglabāšanas un izglītības aktualitātēm atsevišķā pasākumā tika iepazīstinātie topošie kvēnu valodas skolotāji. Starp citu – jau šīgada Lībiešu svētku laikā gaidāma kvēnu kopienas pārstāvju atbildes vizīte pie lībiešiem.

Savukārt tikšanās ar Trumses Universitātes profesoru Trunnu Trūsterudu (Trond Trosterud) galvenokārt bija veltīta tam, lai pārrunātu LU Lībiešu institūta pieredzi elektronisko valodas rīku veidošanā lībiešu valodai un Sāmu valodu tehnoloģiju centra Giellatekno veikumu elektronisku valodas instrumentu veidošanā sāmu valodu un kvēnu valodas izmantošanai un apguvei elektroniskā vidē. Ņemot vērā to, ka savulaik tieši Giellatekno izveidoja pirmos pareizrakstības rīkus arī lībiešu valodas vajadzībām, tika apspriestas iespējas LU Lībiešu institūta apkopoto datu izmantošanā, izveidojot atjauninātus pareizrakstības rīkus lībiešu valodai, kā arī ar lībiešu valodas rakstīšanai piemērotu tastatūras draiveru izstrādē populārākajām datoru, planšetdatoru un viedtālruņu operētājsistēmām, izmantojot Giellatekno pieredzi un iestrādes. Ņemot vērā to, ka nozīmīga Trumses Universitātes pētniecības daļa ir veltīta Ziemeļsomijas mazo valodu – sāmu un kvēnu – izpētei, tika spriests arī par iespējām apmainīties ar pieredzi un pētniekiem arī mazo valodu pētniecībā, tostarp iespējas veidot kopējas pētnieku grupas.

Brauciena gaitā tāpat iekļāvās Sāmu parlamenta (Samediggi) apmeklējums Kārāšjohkā, kur tika pārrunātas lībiešu un sāmu kultūras apmaiņas iespējas un tā pārstāvja Kōres Balto (Kåre Balto) pavadība iepazīta parlamenta ēkā izvietotā lielākā sāmu bibliotēka, kas ieguva krājumā arī lībiešu veidotos izdevumus. Savukārt ar Sāmu Universitātes Guovdageidnu (Sami allaskuvla) profesoru Anti Aikio (Antte Aikio) tika pārrunāta sadarbība sāmu un lībiešu valodas pētniecībā, tostarp skaidrojot šo valodu vēsturisko ietekmi savos reģionos. Veikums sāmu kultūras saglabāšanā un popularizēšanā tāpat tika iepazīts arī, apmeklējot sāmu kultūrai veltītas kolekcijas Inari, Kārāšjohkā, Trumsē un citur.

Noslēdzot braucienu, Helsinkos noritēja tikšanās ar somu dzejnieku Olli Heikonenu (Olli Heikkonen), ar kuru tika nospriesti nākamie soļi šogad Latvijas literatūras gada balvu ieguvušā lībiešu dzejas krājuma “Trilium” atdzejošanā somiski un izdošanā Somijā.

Brauciens norisinājās Valsts pētījumu programmas projekta “Latviešu valoda” (Nr. VPP-IZM-2018/2-0002) ietvaros ar Nordic Culture Point finansiālu atbalstu.