Apritējuši jau 30 gadi kopš tās dienas 1989. gada 18. februārī, kad nodibināja Lībiešu kultūras biedrības Ventspils nodaļu. Dienu pirms apaļās jubilejas Ventspils pilsētas Kultūras centrā notika svinīgs gadadienas saiets, kas vienlaikus bija arī nodaļas ikgadējā kopsapulce. Īpaši sumināja arī tos cilvēkus, kuri bija klāt Ventspils nodaļas dibināšanā.

Ventspils grupas dibināšanas sapulces dalībnieki. Artūra Andža foto

Pirms 30 gadiem tieši Ventspils kļuva par pirmo pilsētu ārpus Rīgas, kurā šāda reģionāla grupa tika izveidota. Tās dibināšanas sapulce notika tikai trīs mēnešus pēc tam, kad galvaspilsētā dibināja Lībiešu kultūras biedrību (tagad – Līvu savienību). 1988. gada 26. novembrī biedrībā iestājās 32 Ventspils lībieši, bet vēlāk Ventspils nodaļas dibināšanā – vēl tikpat. Pašlaik Līvu savienības Ventspils nodaļā ir reģistrēti 60 biedri, agrāko gadu laikā biedru rindas bija arī kuplākas, taču arī tagad ik gadu pievienojas arī pa kādam jaunam biedram, no kuriem vairākumam ir tuvākas vai attālākas lībiešu saknes. Priecē, ka viņu vidū ir gados jauni cilvēki.

Ventspils grupas vadītāji Gunārs Liepājnieks, Ausma Ernestovska, Ritma Stūre un Ilmārs Geige. Artūra Andža foto

Ventspils nodaļas dibināšanas 30. gadadienā īpaši sumināja tās vadītājus. Tādu kopumā ir pieci. Pēc nodaļas izveidošanas to četrus gadus vadīja Ilmārs Geige. Viņš jubilejas reizē atminējās tā laika notikumus, atgādinot laikabiedriem un atklājot jaunākas paaudzes ļaudīm virkni interesantu faktu. “Tie lībieši, kas toreiz sapulcējās uz dibināšanas saietu, bija zināmi gan no ikdienas, gan darba gaitām Ventspilī. Toreiz bijām ap 30 cilvēku, bija atbraukusi arī lielās biedrības valdes locekle Valda Šuvcāne. Dibināšanas sapulcē un arī tikšanās reizēs vēlāk mūsu vidū valdīja tāda enerģiska noskaņa, ka nu tik iesim un gāzīsim kalnus. Mēs visi ļoti aktīvi iesaistījāmies nodaļas darbā, lībiešu gaitas aktīvi atspoguļoja arī vietējā rajona prese. Arī šodien mūsu nodaļa ir arvien lielākā un aktīvākā, un ceru, ka tā arī būs turpmāk,” sacīja I. Geige. Viņš piebilda, ka pēdējā laikā virzība attīstībā visas Latvijas lībiešu saimē ir ļoti aktīva, aug jaunā paaudze un tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē.

Ilmāru Geigi vadītāja darbā nomainīja Gunārs Liepājnieks, vēlāk arī Ritma Stūre un Pārsla Rasa, bet nu jau 20. gadu nodaļu vada Ausma Ernestovska. Viņa stāstīja, ka sākotnēji piekritusi vadīt nodaļu tikai vienu gadu, taču “šis viens gads arvien turpina ritēt jau 20 gadus”. Viņa pateicās nodaļas biedriem par lielo atbalstu, kas ļauj turēties visiem kopā, cik vien tas ir iespējams.

Gan nodaļas vadītājiem, gan visiem tiem, kuri bija klāt vēsturiskajā nodaļas dibināšanas sanāksmē, pasniedza īpašos goda rakstus. Lielajā jubilejā nodaļu sveica arī Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite, nodaļas un lielās biedrības ilggadējs draugs un atbalstītājs – Ventspils pilsētas domes Kultūras komisijas vadītāja Ilze Buņķe, Ventspils Kultūras centra vadītāja Valda Gulbe.

Kopsapulcē pieminēja pēdējā gada laikā mūžībā pavadītos lībiešu saimes biedrus. Svinīgās daļas laikā ar dziesmām priecēja lībiešu dziesmu ansamblis “Rāndalist”, bet jubilejas izskaņā – tradicionālā kopīgā sadziedāšanās.