Literatūras un filozofijas žurnālā PUNCTUM publicēta Raimonda Ķirķa intervija ar lībiešu dzejnieku Valtu Ernštreitu “Lībietis – integrētais elements”. Sarunas tematika ietver ne tikai bilingvālo dzejas krājumu “Trillium” un Valta paša rakstītos dzejoļus, bet arī to, kas latviešu kultūras mantojumā nācis un aizgūts no lībiešiem.

Valts Ernštreits.
Zanes Ernštreites foto

Interviju noslēdz jautājums: “Tagad, kad ir nodibināts Latvijas Universitātes Lībiešu institūts, kādas lībiešu kultūras attīstības iespējas var prognozēt?”

Valts Ernštreits atbild: “Es paņemšu nedaudz plašāk. Jau 1994. gadā izveidojās Lībiešu kultūras centrs kā biedrība. Tā ir arī Trilium izdevēja. Uzreiz 1995. gadā mēs izdevām žurnālu lībiešu valodā, bija arī antoloģija, lībiešu mākslas izstādes. Respektīvi, mums mūsdienu kultūra vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, kas varbūt ir manis pašam sev ilgi formulēts princips. Es pats esmu mūsdienu kultūras cilvēks, nav tā, ka esmu iecienījis tradicionālo kultūru, tautastērpa man mūžā nav bijis. Bet mūsdienu pasaulē arvien vairāk notiek orientēšanās uz kultūras mantojumu, par to runā, mēģina apzināt. Ja salīdzina ar  koku – veids, kā strādājam ar mantojumu, parāda, kādas ir mūsu saknes. Bet kokam vēl ir stumbrs un lapotne, ir svarīgi, lai visu laiku tiek radīts kaut kas jauns, citādi pēc četrdesmit, piecdesmit gadiem sēdēsim pie tā paša vecā labā kultūras mantojuma un turpināsim viņu aizsargāt. (Smejas.) Mums allaž ir bijis svarīgi arī iet uz priekšu, veidot kaut ko jaunu, jo, kamēr rodas kaut kas jauns, esošā lieta nevar izbeigties. Tas, manuprāt, ir spēkā jebkurai tautai, jebkurai kopienai. Bet te atkal ir divas pasaules – Lībiešu institūta pamatuzdevums ir pētīt lībiešus kā integrēto elementu, kas ir Latvijas sastāvdaļa. Skaidrs, ka mēs nevaram strādāt mistiskam, ļoti mazam cilvēku lokam – mūsdienu lībiešiem. Katram mūsdienu lībietim pašam ir jāpieņem lēmums, ko viņš dara ar savu dzīvi, ar savu identitāti, kas viņam ir svarīgs, kas nav. Tas ir lēmums, ko nevar uzspiest. Mani tracina, ka cilvēki saka: „Jums, lībiešiem, ir jādara tas un tas, jums ir jārunā savā valodā, jāveido ģimenes, skolas, bērnudārzi!” Katrs latvietis ir tāds, kāds viņš ir, un tas veido Latviju. Līdz ar to Lībiešu institūta pamatuzdevums tomēr ir apzināt lībiešu valodas un kultūras materiālus un padarīt tos pieejamus, jo tas attiecas ne tikai uz lībiešiem, bet uz jebkuru Latvijas cilvēku. Liela daļa Latvijas tādā vai citādā formā ir lībieši.”

Pilnu intervijas tekstu lasiet šeit.