Pēc Ventspils novada pašvaldības projekta “Etnisko kultūrtelpu attīstība kā tūrisma galamērķis “UNESCO-tūrisms”” pasūtījuma Lībiešu kultūras centrs pētīja, kā Lībiešu krastā uzņēmējdarbībā izmanto lībiešu kultūrtelpas elementus. Aptauja aptvēra teritoriju no Ovišu ciema Tārgales pagastā līdz Melnsila ciemam Rojas novadā.

Aptaujas “Lībiešu kultūrtelpas elementu izmantošana uzņēmējdarbībā Lībiešu krastā” mērķis bija noskaidrot, vai uzņēmēji vēsturiskajā lībiešu krasta teritorijā – no Ovišiem līdz Melnsilam – izmanto un piedāvā iepazīt lībiešu kultūrtelpas aprakstā iekļautos elementus, kā arī noskaidrot tos kultūras mantojuma nesējus, kas spēj sniegt vietējiem uzņēmējiem, plašāk – ikvienam tūristam, nepieciešamās zināšanas par lībiešu kultūrtelpu kā šī tūrisma galamērķa īpašo un specifisko komponentu. Lībiešu nemateriālais kultūras mantojums 2018. gadā tika iekļauts Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, turklāt tas ir sācis savu ceļu arī uz UNESCO sarakstu. Iekļaušana aizsargājamo bagātību sarakstā pati par sevi nenodrošina konkrētās vērtības saglabāšanos vai turpmāku attīstību. Taču tas ļauj aktivizēt gan pašu kopienu – mantojuma glabātājus un nesējus, gan ar to saistītās institūcijas – pašvaldības, valsts iestādes un pētniecības centrus, uzņēmējus, veicinot izpratni par mantojuma nozīmi un vēlmi atbalstīt mantojuma sagabāšanu un attīstību.

Guntas Kļavas foto

Mūsdienās Lībiešu krasts ir vizuāli neiezīmēta teritorija, kas izkaisīta triju pašvaldību teritoriju nomalēs (Ventspils novads, Dundagas novads, Rojas novads). Administratīvā sašķeltība atspoguļojas arī informācijas izvietojumā, kas lielākoties vēsta nevis par vienotu lībiešu vēsturisko teritoriju, bet gan atsevišķiem ciemiem vai pat objektiem, nesniedzot pamata informāciju, piemēram, kas ir lībieši, kāda ir to savdabība un kāpēc tieši šī Latvijas daļa tiek dēvēta par Lībiešu krastu. Tāpēc jo būtiskāka nozīme ir iesaistīto dalībnieku darbībai lībiešu mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā – gan vietējiem tūrisma uzņēmumiem, gan Lībiešu tautas namam Mazirbē, gan Kolkā 2019. gadā atklātajam Lībiešu saieta namam, kurā iekārtota gan ekspozīciju zāle, gan arī tieši tūrisma infrastruktūras nodrošinājumā nozīmīgais tūrisma informācijas punkts ar nepieciešamo pamatinformāciju par lībiešu kultūras mantojumu un tradīcijām (vairāk: http://www.livones.net/lv/norises/2019/?9533-2 un http://www.visit.dundaga.lv/various/libiesu-centri/90).

Guntas Kļavas foto

Pašlaik norādes uz objektiem un informācija galvenokārt atrodama Dundagas novada ciemos, taču arī te ir daudzi objekti, kuri ir nozīmīgi lībiskā mantojuma glabātāji, par kuriem nav informācijas vai norāžu. Lai gan norādēs un informācijas stendos vietām lietota arī lībiešu valoda, tomēr kopējā informācijas kvalitāte būtu uzlabojama. Vienlaikus, lai gan lībiešu valodai jau 1999. gadā izdotajā Latvijas Valsts valodas likumā noteikts ekskluzīvs izņēmums, ar kuru vietu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju u. c. nosaukumos līdztekus latviešu valodai atļauts izmantot arī lībiešu valodu, joprojām nav uzstādīta neviena oficiāla bilingvāla norāde vai iestādes izkārtne lībiski.

Valodas un kultūras mantojuma izpausme lingvistiskajā ainavā ir nozīmīgs elements arī tūrismā, to norādīja arī aptaujātie uzņēmēji, uzsverot, ka tieši vizuāli redzamā informācija dabā nereti rada tūristu padziļinātu interesi par lībiešiem. Tas attiecas gan uz kopumā attiecīgajā teritorijā izvietoto informāciju, gan uz pašu uzņēmumu saistīto darbības vidi, pakalpojumiem un ar to saistīto publiski pieejamo informāciju.

Aptaujātie gandrīz divi desmiti uzņēmēju pārstāv plašu spektru gan darbības jomas, ilguma un pieredzes, gan arī saistības ar Lībiešu kultūrtelpu ziņā. Aptaujas teritorija iekļaujas vērtīgā dabas ainavā, kas līdz ar lībiešu kultūras mantojumu ir tās īpašā vērtība. Tāpēc arī datu analīze liecina, ka specifika, kas vieno aptaujāto skatījumu uz savu biznesu, ir tieši kultūras un dabas tūrisms, kur tūrists tiek skatīts kā dabas vērtību un kultūras cienītājs un izpratējs. Tūrisma specifika šajā teritorijā ir raksturojama ar pašu uzņēmēju formulētajiem atslēgas jēdzieniem: miers, dabas mīlestība, jūra kā harmonijas avots un arī kā iztikas avots tradicionālā skatījumā, svaigs gaiss, t. s. zaļais dzīvesveids, ar dabas iepazīšanu un atpūtu dabā saistīts aktīvais tūrisms, cieņa pret kultūras vērtībām, cieņa pret tradīcijām – no zivju kūpināšanas pēc senču metodēm un tradicionālā dzīvesveida līdz lībiešu kultūras un vēstures dziļākai izpratnei un informācijas pieejamībai par to. Samērā jauns uzņēmējdarbības virziens ir tā saucamais aktīvais tūrisms, ko piedāvā dabas sniegtās iespējas – jūra un Irbes upe. Uzņēmēji, kas piedāvā laivošanu, makšķerēšanu, izbraucienus ar kajakiem un citiem ūdens transporta veidiem, ir veiksmīgi ieskicējuši šī aktīvās atpūtas veida ciešo saistību ar izpratni par atpūtu dabā, netraucējot un nepostot procesus dabā.

Guntas Kļavas foto

Ar norisēm dabā ir saistīta arī tūrisma piedāvājumu sezonalitāte – to norādīja visi aptaujātie. Lai gan, piemēram, viesu izmitināšanas pakalpojuma sniedzēji lielākoties ir spējīgi strādāt visu gadu un to arī dara, tomēr t. s. nesezonā saskaras ar lielām grūtībām. Sezonalitāte ir arī priekšnosacījums tam, ka ziemā nav pieejami pilnvērtīgi ēdināšanas pakalpojumi. Protams, vasarā uzņēmējdarbība noris veiksmīgi, un, kā norādīja daži respondenti, iespējams, tūristu plūsma būtu vēl plašāka un veiksmīgāka, ja piedāvājuma dažādība būtu lielāka.

Visi uzņēmēji, kuri ir saistīti ar lībiešiem izcelsmes vai radniecības ziņā, izmanto dažādus lībiešu kultūrtelpas elementus vai nu kā piedāvātā pakalpojuma sastāvdaļu, vai arī iesaista kādu no elementiem kā vizuālu vai informatīvu piedāvājuma papildu detaļu. Savukārt tie uzņēmēji, kuri nav saistīti ar lībiešiem izcelsmes vai radniecības ziņā, minēja, ka viņiem nav ienācis prātā to izmantot. Taču būtiskākais ir tas, ka visi uzņēmēji aptaujas laikā izteica vēlmi iesaistīt kādu no lībiešu kultūrtelpas elementiem savā biznesā turpmāk. Kā norādīja uzņēmēji, interese par lībiešiem ir aktīva. Atkarībā no katra uzņēmēja zināšanu līmeņa tūristiem tiek sniegta nepieciešamā informācija – zinātāji spēj sniegt bagātīgu un interesantu informāciju, sākot ar vispārīgiem pamatdatiem un beidzot ar personiskiem stāstiem par Lībiešu krastu, ciemiem, tradicionālo dzīvesveidu, katra ģimeni, kultūru utt.

Tie uzņēmēji, kuru zināšanas nav tik pilnīgas, sniedz pamata informāciju par to, kur var uzzināt vairāk – vasarā pieejamais Lībiešu tautas nams Mazirbē un pastāvīgi pieejamais jaunais Lībiešu saieta nams Kolkā, kurā strādā profesionāls speciālists, ar kuru ir izveidojusies arī laba sadarbība vismaz tiem uzņēmējiem, kuri darbojas tieši Lībiešu krasta Dundagas novada ciemos. Taču uzņēmēji norādīja, ka arī neliela apjoma viegli izprotami informatīvi materiāli tieši par lībiešu kultūru un Lībiešu krastu būtu ļoti nepieciešami, īpaši ņemot vērā to, uz ko norādīja daži uzņēmēji – vispārīgie novada vai reģiona tūrisma izdales materiāli un kartes ir diezgan nepilnīgi informācijas kvalitātes un arī kvantitātes ziņā: “Kāpēc nevar tajos ceļvežos salikt visu – katru mazāko objektu? Citādi sanāk, ka te jau nav ko darīt ilgāk kā vienu dienu.”

Guntas Kļavas foto

Arī katra uzņēmēja darbības pieredze un skatījums uz sava biznesa mērķiem un plāniem ietekmē kopējo Lībiešu krasta seju tūrista acīs. Katram ir savi uzņēmējdarbības principi, mērķi un arī pieredze, tāpēc īpaši novērtējama ir personīgā ieinteresētība un ieguldījums lībiešu kultūrtelpas popularizēšanā. Kā norādīja kāda no aptaujātajām uzņēmējām, “man jau te varēja būt vienkārši kaut kāds ‘vagončiks’, kur nakti pārlaist”, tomēr lībiskais un viss ar to saistītais ir tieši tas, kas dod šīs teritorijas uzņēmējiem gan īpašo misijas apziņu, gan arī izceļ viņus citu Latvijas tūrisma uzņēmumu vidū.

Lībiešu kultūrtelpas elementu ieviešana un paplašināšana uzņēmējdarbībā ir saistīta ar informācijas, t. sk. informatīvo materiālu pieejamību, ko norādīja visi uzņēmēji. Tie, kuru pašu zināšanas ir pietiekamas un plašas, protams, pamatā informācijas sniegšanai interesentiem izmanto tieši tās. Dažiem uzņēmējiem, kas pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumu, ir arī pašu veidotas lielākas vai mazākas bibliotēkas ar dažādiem izdevumiem par lībiešiem. Pamata materiāls ir vai nu pieejams tūristam viegli pieejamā vietā, vai arī pašu uzņēmēju skatījumā vērtīgākie avoti nav eksponēti publiski, bet ir pieejami, ja ir īpaša interese. Taču pietrūkst īsas, konkrētas, viegli lasāmas informācijas apkopojuma vai nu bukletu, vai informatīvo lapu veidā.

Ņemot vērā tūrisma specifiku, tieši īsi, pārskatāmi un konkrēti informatīvie materiāli tiek uzskatīti par vispiemērotāko formātu: to var ātri apskatīt, tas neaizņem daudz vietas, no tā iegūstama pamata informācija. Savukārt plašāki materiāli ir un varētu būt pieejami, ja ir specifiska interese, kas uzņēmēju vērtējumā ir pietiekami liela, turklāt papildu plašāki materiāli arī nebūtu dodami par velti, ņemot vērā to sagatavošanas izmaksas, bet iespējām tos iegādāties vajadzētu būt nodrošinātām. Vērtējot kopējos novada tūrisma materiālus, uzņēmēji norādīja, ka tie ir pārāk vispārīgi un tajos nav iekļauta pat vispārzināmā un pamata zināšanām nepieciešamā informācija ne par nozīmīgiem objektiem, ne par lībiešu mantojumu kā tādu.

Guntas Kļavas foto

Pie informācijas pieejamības uzņēmēji norādīja vēl divus aspektus, kas turpmākajā tūrisma attīstībā izpētes teritorijā varētu būt nozīmīgi. Pozitīvi tika vērtēts Kolkā atvērtais Lībiešu saieta nams, kuras darbiniecei ir laba sadarbība ar Lībiešu krasta uzņēmējiem, kā arī profesionālās zināšanas un iemaņas tūrismā, tajā pieejama nepieciešamā informācija, ekspozīcija u. tml. Tie uzņēmēji, kuri paši nejūtas pietiekami zinoši par lībiešu jautājumiem, norādīja, ka visus interesentus nosūta uz Saieta namu, kur viņiem ir pieejama profesionāla attieksme, informācija un arī papildu aktivitātes (izstādes, ekspozīcijas, interaktīvais materiāls). Vasaras sezonā tūristiem norāda arī uz iespēju apskatīt Lībiešu tautas namu Mazirbē, kurā arī ir pieejama ekspozīcija, kā arī darbojas kafejnīca. Taču, kā norādīja tieši Mazirbes un tai tuvāk esošie uzņēmēji, trūkums ir tas, ka Tautas nams nav atvērts un informācija nav pieejama vienmēr, tam nepieciešams darbinieks. Trešā vieta, uz kuru tūristi arī tiek sūtīti, ir uzņēmums “Kolkasrags”, kurš piedāvā tūristiem Kolkas ragā plaša spektra pakalpojumus – no autostāvvietas līdz informācijas sniegšanai.

Jau tas nelielais norāžu, vides zīmju, informatīvo stendu un uzrakstu, kas ir pieejams lībiešu valodā, rada lielu tūristu interesi par vietu, kurā viņi ir nonākuši. Arī tie, kuri atbraukuši atpūsties pie jūras vai iebraukuši pēc zivīm, pievērš uzmanību uzrakstiem lībiešu valodā. Pašlaik informatīvā vide ir nepietiekama un sporādiska, bez kopīgas Lībiešu krasta vienotas vizuālās koncepcijas, turklāt nereti arī novecojusi, noplukusi un arī informatīvā ziņā nepilnīga ne lībiešu, ne arī latviešu valodā. Tāpēc tas būtu viens no pirmajiem uzdevumiem Lībiešu krasta gan kā īpašās kultūrvēsturiskās lībiešu teritorijas parādīšanā ikvienam iebraucējam, gan arī lībiešu mantojuma saglabāšanā, tādējādi nodrošinot abpusēju labumu – tūrisma attīstību un kultūras saglabāšanu un attīstību.

Guntas Kļavas foto

Gandrīz visu aptaujāto uzņēmēju darbībā vai to atrašanās vietā ir iekļauti lībiešu kultūrtelpas elementi. To klāsts vairāk vai mazāk aptver gandrīz visus kultūrtelpas aprakstā iekļautos nemateriālā mantojuma elementus. Tos izmanto un popularizē gan aptaujātais kultūras nesējs Kolkas ansamblis “Laula”, gan arī netieši visi lībiešu dzīvē iesaistītie. Sarakstā iekļautās zvejas un saimniekošanas tradīcijas, zivju apstrādi,  tradicionālo ēdiena gatavošanu pakalpojumos piedāvā septiņi uzņēmēji. Viņu darbība ir ļoti vērtīga, raugoties tieši tradicionālo prasmju saglabāšanas aspektā. Piemēram, Kolkas uzņēmējs, kas piedāvā pēc senām tradīcijām čiekuros kūpinātas zivis, apzinoties, ka mūsdienās kūpināt zivis var ar daudz vienkāršākām metodēm, uzsvēra tieši šī kūpināšanas veida īpašo nozīmi saistībā ar tradīcijām.

Savukārt Lībiešu krastā (un ne tikai) labi zināmā zivju kūpinātāja Pitragā darbība lielā mērā ir saistīta ne tikai ar pašu produkta gatavošanu, bet arī ar lībiešu tradicionālā dzīvesveida ekspozīciju, kur var apskatīt gan krastā izmantotos žogus, kam ir arī liela kultūrvēsturiska vērtība, gan arī dažādus priekšmetus. Kā norādīja uzņēmējs, “svarīgi, ka tiek saglabātas vērtības, cilvēkiem pārdodot stāstus par seniem laikiem, kultūru un vēsturi”. Tieši katras vietas unikālie stāsti ir tas, kas nepieciešams tūristam. Arī ēdiena gatavošana un degustācijas Kolkas Ūšos ir gan uzņēmējas pamatbiznesa sastāvdaļa, gan arī mērķtiecīga lībiešu mantojuma saglabāšana. Turklāt šis uzņēmums ir viens no retajiem, kura īpašniece pārzina lībiešu valodas pamatus, tādējādi savā darbā vairāk iekļaujot lībiešu valodas elementus – gan spējot interesentus iepazīstināt ar lībiešu valodas skanējumu, gan arī ieviešot lībiešu valodu pašu gatavotajos vizuālajos materiālos.

Guntas Kļavas foto

Uzņēmēji, kas pamatā piedāvā tikai izmitināšanas pasākumus, izmanto lībiešu kutlūrtelpas elementus vizuālajā materiālā un noformējumā – no minimālā: lībiešu karogs un elementi karoga krāsās, līdz dažādiem eksponētajiem priekšmetiem, informatīvajiem materiāliem. Viena no viesu izmitināšanas uzņēmuma saimniecēm Mazirbē sagaida viesu grupas lībiešu tautastērpā, stāstot par īpašo vietu.

Lībiešu karogs un karoga krāsas ir pirmais, ko uzņēmēji norādījuši kā spēcīgāko piederības rādītāju. Zaļā, baltā un zilā krāsa ir tās, kas vispirms saistās ar lībiešiem, ir kļuvušas atpazīstamas kā lībiskais krāsu kods un tieši šīm krāsām būtu jābūt pamatā jebkādām ar lībiešiem saistītu vizuālu elementu, tūrisma attīstības vai Lībiešu krasta attīstības koncepciju un darbības plānu izstrādē, ja tādi tiktu veidoti.

Otrs elements, kam ir tikpat liela nozīme, bet kura izpausme un funkcija ir nedaudz citāda, ir lībiešu valoda. Tā tiešām arī uzņēmējdarbībā ir kā vienojošais un caurvijošais elements, kas uzņēmējiem ir nozīmīgs arī vairāku iemeslu dēļ: kā piederības rādītājs, kā cieņas pret valodu kā vienu no tautas pamatvērtībām rādītājs, kā intereses radītājs tūristiem, lai meklētu un izzinātu vairāk. Vērtīgi, valodas saglabāšanai noderīgi un tūrisma veicināšanai būtiski ir uzņēmēju pašu centieni iedzīvināt lībiešu valodu savos pakalpojumos. Piemēram, uzņēmējs, kurš piedāvā laivošanas un dažādus citus ar braukšanu pa upi vai jūru saistītus atpūtas veidus, ir apvienojis abus elementus – lībiešu karoga krāsas un lībiešu valodu. Viņa piedāvātās laivas ir nokrāsotas lībiešu karoga krāsās un laivu nosaukumi jeb numerācija ir lībiešu valodā: ikš ‘viens’, kakš ‘divi’ utt. Arī uzņēmuma logo ir karoga krāsas.

Guntas Kļavas foto

Apkopojot uzņēmēju sniegto informāciju par to, kas viņu uzņēmējdarbībā būtu visnepieciešamākais, secināms:

• uzņēmējiem nepieciešama ļoti konkrēta un individuāla palīdzība tieši saistībā ar lībiešu valodas ieviešanu, piemēram, izveidot plakātu ar zivju nosaukumiem lībiešu valodā vai sagatavot informāciju uz norādes pie iebrauktuves, vai izveidot mājiņu nosaukumus lībiešu valodā u. tml.;
• nepieciešams informatīvais atbalsts: tādu informatīvo materiālu sagatavošana, kas būtu pietiekami īsi, bet ar kvalitatīvu un vizuāli pievilcīgu saturu un formu; tādu informatīvo materiālu pieejamība, kas ietvertu plašāku informāciju par lībiešiem vai kādu konkrētu mantojuma elementu un būtu iegādājami ikvienam interesentam;
• kopīga tūrisma stratēģija vai koncepcija Lībiešu krasta atpazīstamības izveidei.

Lai gan lielākā daļa uzņēmēju vērtēja samērā labi sadarbību ar novadu tūrisma jomas atbildīgajiem, tomēr tika arī norādīts, ka Lībiešu krastā uzņēmēji visos trijos novados ir samērā lielā nomalē, raugoties no administrācijas atrašanās vietas, tāpēc nereti uzņēmējiem ir jāstrādā katram pašam par sevi un īpaša vērība viņiem netiek pievērsta, pat neraugoties uz to, ka uzņēmēji strādā teritorijā, kas ir viena no lielākajām un skaistākajām valsts bagātībām.