Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir senas Vidzemes lībiešu dzimtas atvase. 4. maijā portālā jauns.lv publicētajā Elmāra Barkāna sagatavotajā materiālā aplūkota premjerministra lībiskā izcelsme.

Krišjānis Kariņš.
Foto no www.facebook.com/karinskrisjanis/

“Izpētot autoritatīvus vēsturiskos materiālus varam secināt, ka Kariņš ir nācis no tīrasiņu lībiešu dzimtas. Viņam ir Vidzemes lībiešu saknes.

Vidzemes lībiešu dzimtu apzinātāja – Pāles novadpētniecības muzeja (Limbažu novadā) vadītāja Rasma Noriņa 2008. gada izdotajā japāņu fotogrāfa Juki Nakamuras albuma “Lībieši” pavadtekstā raksta, ka Kariņa dzimtas saknes ir simtprocentīgi lībiskas.

Savukārt žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” 2011. gada 5./6. numurā melns uz balta rakstīts, ka Pāles muzejā eksponēta plaša Vidzemes lībiešu dzimtu galerija un kādā lielā kopbildē ieraugāms arī toreizējais eiroparlamentārietis Arturs Krišjānis Kariņš. Izrādās, ka Kariņš par saviem lībiskajiem novadniekiem var uzskatīt vēl tādus Latvijā pazīstamus cilvēkus kā literatūrkritiķi, publicistu Reini Ādmīdiņu un leģendāro kolhoza “Lāčplēsis” direktoru Edgaru Kauliņu.

Rietumeiropas latviešu laikrakstam “Brīvā Latvija” 2013. gadā Kariņš atzinis: „Manī rit lībiešu asinis”. Savukārt Austrālijas latviešu laikrakstam “Latvietis” par latviešu identitāti Kariņš sacījis: “Ja mēs atgriežamies mūsu tālākā pagātnē, varētu teikt, ka latviešu valoda ir lietuviešu valoda ar smagu lībiešu akcentu. Asimilējot lībiešus, kas dzīvoja gar visu jūras krastu un arī gar Daugavu, laika gaita arī viņi mainīja valodu un izveidoja to, ko mēs saprotam un jūtam kā latviešu valodu”.

Vēl viens mazāk zināms fakts ir tas, ka Kariņa uzvārds sākotnēji bija rakstāms ar diviem burtiem “r”. Rasma Noriņa, kura tagad ir Limbažu muzeja krājumu glabātāja, portālam Jauns.lv pastāstīja:

“Karriņu (tieši tā – ar diviem r!) dzimtas saknes bijušajā Svētciema (Jaunsalacas) pagastā skaidri dokumentāli pierādāmas no 18. gadsimta pirmās puses. Dzimtas senā mājvieta – Karras, kurās saimniekoja Krists, tolaik vēl bez uzvārda. Viņa mazmazdēls Jēkabs, jau Karriņš, 1840. gada 20. novembrī Lielsalacas draudzes baznīcā salaulājās ar Dārti Bisnieci, kura piederēja pie tā dēvētā „pēdējā” Vidzemes lībieša Gusta Bisnieka dzimtas. Pagājušā vasarā “Letonikas” sērijā man iznāca grāmata par šo dzimtu. Vēl vienas spēcīgas un ļoti plašas Vidzemes lībiešu dzimtas – Jēkaba un Dārtas dēla Krišjāņa dēla Krišjāņa Otomāra mazdēls ir Kariņa kungs.

Nezinu, vai visi politiķi, kas ķengā viens otru, neko nedomājot, var lepoties ar šādām senām un spēcīgām saknēm, no mazās, bet spītīgās tautiņas, kuru visvisādi centās iznīdēt gan mācītāji, gan muižnieki tās pašas spītības un nepakļaušanās dēļ… Jāsaka, ka ne jau visas dzimtas ir tik bieži viesi Pāles novadpētniecības muzejā, lai rādītu saviem bērniem dzimtas koku, lai uzzinātu par savas dzimtas vēsturi, kā tas ir ar Krišjāņa Otomāra Kariņa visiem pēctečiem – bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem”.

Laika gaitā gan no uzvārda Kariņš pazudis otrais r burts, piešķirot tam pavisam citu raksturu, nekā lībiskā nozīme. Kāda ir vēsturiskā Kariņa uzvārda izcelsme, diemžēl, ir pagaisusi no ļaužu atmiņas. Noriņa stāsta: “Uzvārds Kariņš, sākotnējais Karriņš, Salacgrīvā un tās apkārtnē ir vairākām ģimenēm, ne tikai Krišjāņa Kariņa ģimenei. Aizsākums ir no mājvietas – Karra, agrākais Karre”.”

Noslēgumā raksta autors piebilst: “Jāteic, ka Krišjānis Kariņš nav pirmais Latvijas ministru prezidents, kura dzimtas saknes meklējamas Svētciema lībiešos. Ar šādu pašu Vidzemes lībiešu izcelsmi ir arī Indulis Emsis, kurš Latvijas valdību vadīja 2004. gadā.”

Sagatavots pēc raksta, kuru var redzēt šeit.