2. un 3. augustā Mazirbe pieredzēja īpaši kuplu ļaužu pulku. Plašajā divu dienu – Lībiešu kultūras dienas un Lībiešu svētku – programmā ikviens varēja noskaņoties uz interesanto, izzināmo un izbaudāmo. Kā nekad agrāk šogad sajutām Lībiešu tautas nama klātbūtni – ne jau kā ēkas, bet kā lībiskuma simbola, kā nozīmīga lībiešu kultūrvēstures vērtības esamību. Tādēļ Tautas nama 80. gadskārtas uzsvars skanēja oficiālajās uzrunās, apsveikumos un svētku koncertu pieteikumos.

Alda Pinkena foto

Lībiešu kultūras dienas satura veidotāji – LU Lībiešu institūta komanda Valts Ernštreits, Renāte Blumberga, Uldis Balodis, Gunta Kļava, arī Baiba Damberga, Baiba Šuvcāne un Ģirts Gailītis – atklāja ne vienu vien aizraujošu faktu un atradumu gan lībiešu valodas pētniecībā, gan mūzikas mantojumā, gan arī Tautas nama tapšanā. Prieks, ka klātesošos sveica un uzrunāja Igaunijas Republikas kultūras ministrs Teniss Lukass. Pašu klausītāju vērtējums – biežāk šādu priekšlasījumu un aktuālu stāstu – klātienē, portālos, ikdienā!

2. augusta vakarā Lībiešu tautas namā notika kaut kas pavisam nebijis – tajā uz izrādi “Pirmie, kas aiziet” bija sapulcējušies vairāk nekā 200 skatītāju. Mūsdienīgi veidotais iestudējums nebija atstājis vienaldzīgu nevienu – gan ar tās formu, bet, galvenokārt, ar vēsti par ikvienas pasaules tautas trauslo esamību, pastāvēšanu, izdzīvošanu.

Nams. Darbs. Prieks. Vārdi, kuri pavadīja Lībiešu svētkus visas dienas garumā. Tradicionālajā atklāšanas ceremonijā jaunas nianses – lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” iestudētā līdzība ar šādu notikumu pirms 80 gadiem, vairāk dziesmu lībiešu valodā, apliecinājums  “Minā um līvli” (Es esmu līvs).

Svētku prieks vienoja visus tos, kurus Tautas nama zālē aicināja Lībiešu kultūras centrs, lai dalītos ar 25 gados paveikto – pētniecībā, dokumentēšanā, publikācijās. Nav šaubu, tas ir bagāts un nozīmīgs ne tikai lībiešu kultūrtelpas izpētē un saglabāšanā, bet arī visā Latvijas kultūrā, mākslā, mūzikā un literatūrā. “Lībiešu tautas nams – no ieceres līdz banketam” – par to vēstīja Renāte Blumberga, Baiba Damberga atklāja pirmā lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes gleznu izstādi, bet Valts Ernštreits lasīja savu dzeju lībiešu valodā no nesen Londonā izdotā krājuma “Seļļizt nemē mēg” (Cilvēki, tādi kā mēs ).

Latvijas prezidents Egils Levits pie tautas nama.
Alda Pinkena foto

Deju prieku Lībiešu svētkos Mazirbē šogad radīja radu tautu kolektīvi – somu tautas deju kopa no Helsinkiem “Soppa”, vadītāja Milse Tapojervi, un mūziķi Artu Kunnasto (akordeons) un Anu Teriste (vijole), senioru deju kopas no Igaunijas “Hõbedane”, vadītāja Helgi Kopliorga, “Haabersti õied”, vadītāja Eve Jenese, un sieviešu tautas deju kopa, vadītāja Urve Kilka, kā arī ungāru tautas deju grupa “Szinvavölgyi”.

Ziņa, ka šogad Lībiešu svētkus varētu apciemot jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, bija virmojusi gaisā jau pāris nedēļu iepriekš. Nu tas brīdis bija klāt! Pēc īsas tikšanās ar pagasta amatpersonām un svētku rīkotājiem, ar sasveicināšanos ar svētku dalībniekiem un skatītājiem, prezidents uzrunāja klātesošos, sveicot visus svētkos un vēlot lībiešiem spēku un neatlaidību sasniegt savus mērķus.

Alda Pinkena foto

Ikvienam – lielam un mazam – Mazirbē šajā vakarā bija iespēja sasveicināties ar prezidentu, nofotografēties, uztaisīt selfijuvai pavadīt viņu ceļā uz jūrmalu. Šeit tad arī pienāca Lībiešu svētku visemocionālākais brīdis – svētku uguni aizdedza prezidents Egils Levits kopā ar svētku dalībniekiem. Neparasti krāšņā un augstā uguns cēla debesīs mūsu kopējās dziesmas un vēstis nākamajiem darbiem. Prieks turpinās!

Lūk, vēsts no prezidenta: Egils LevitsAugust 3 at 10:54 PM

Šovakar Lībiešu svētkos Mazirbē daudz sirsnības un priecīgu tikšanos gan ar lībiešu kopienu – atzinība un lepnums par jūsu entuziasmu un nenogurstošo darbošanos, gan ar svētku viesiem un tūristiem no dažādām valstīm. Paldies par skaisto vakaru un uguns rituālu pie jūras!