15. februārī 18.00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks pirmizrāde astoņu latviešu un igauņu mākslinieku kopīgi veidotam darbam „Pirmie, kas aiziet”, kura centrā ir lībiešu liktenis. Izrāde ir daļa no Latvijas Jaunā teātra institūta un Tallinas teātra Kanuti Gildi SAAL rīkotās Igaunijas laikmetīgā teātra programmas “LATEST”, kas ir abu valstu simtgades programmas pasākums.

Attēls: Epa Kubu (Epp Kubu).

Pēc gandrīz gadu ilga darba rezidencēs Rūjienas un Pērnavas novadā, lībiešu krastā Kolkā un Mazirbē, kā arī Rīgas un Tallinas arhīvos, radošā komanda – komponists Toms Auniņš, scenogrāfes Austra Hauks un Epa Kubu, horeogrāfes Joanna Kalma un Karolīna Poska, režisori Kārlis Krūmiņš un Valters Sīlis, un videomāksliniece Kristīna Normana atklās Latvijas un Igaunijas vēsturiski atšķirīgo nostāju lībiešu jautājumā. Izrādē ir iekļauti dokumentāli fakti un liecības, izcilākā lībiešu folkloras pētnieka Oskara Loritsa pierakstītā lībiešu tautasdziesma, bet tas ir arī šo jauno mākslinieku skatījums uz mazas tautas izzušanu Latvijas un Igaunijas valstiskuma un globālā kontekstā.

Režisors Valters Sīlis par izrādes veidošanas procesā izpētīto stāsta: „Viena no izrādes tēmām ir par vairākuma centieniem izspiest un padarīt neesošu mazākumu. Aleksandrs Grīns rakstīja par lībiešu nerentabilitāti, par to, cik finansiāli nepamatota ir šīs etniskās grupas atbalstīšana. Bet arī latvieši pasaules kontekstā neatmaksājas, kaut vai salīdzinot, cik varētu nopelnīt, rakstot grāmatas krieviski, nevis latviski. Argumentu par nerentabilitāti, ko varētu atļauties lietot kāda milzīga nācija, latvieši savulaik lietoja pret lībiešiem.” Igauņu videomāksliniece Kristīne Normana savukārt atklāj to, cik dažāds ir bijis abu valstu skatījums uz lībiešiem: „Laikā, kad Latvijas un Igaunijas valstis bija tikko nodibinātas, tām bija dažādi ideoloģiskie pamati. Latvijai svarīgāk bija apvienot nāciju un dažādas tās teritorijā runātās valodas. Lībieši ceļā uz valodas un nācijas apvienošanu tika uzskatīti par marginālu grupu. Igauņiem bija būtiski veidot piederību plašākai somugru kultūras grupai un lībieši bija daļa no tās, tādēļ Igaunijā lībiešu asimilāciju uztvēra kā traģēdiju.”

Estētiski izrāde, kas aptvers vairākas Smiļģa muzeja telpas un zāles, būs ļoti daudzveidīga, jo katrs no astoņiem veidotājiem tajā pārstāvēs savu mākslas jomu.

Izrādē piedalās tās autori, jauniešu koris „Balsis” Inta Teterovska vadībā, aktrise Marija Bērziņa (Nacionālais teātris), Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļas studenti.

Izrāde „Pirmie, kas aiziet” tiks spēlēta 15. un 17. februārī 18.00 un 18. februārī 13.00 un 18.00. Novembrī izrāde tiks rādīta Latvijas skatuves mākslas programmā Tallinā.

Programma „LATEST” notiek Rīgā no 15. līdz 18. februārim un tajā līdzās jaundarbam ir iekļautas arī četras viesizrādes un viena filma – trīs spožāko igauņu vidējās paaudzes teātra mākslinieku – režisora un aktiera Juhana Ulfsaka, dramaturga Ēro Epnera un horeogrāfa Marta Kangro jauniestudējuma “Darbnīca”  pirmizrāde, tikko kā Eiropas teātra Jaunās realitātes balvu saņēmušā Teātra NO99 izrāde – koncerts “NO36 Sapņotāji” (režisors Juhans Ulfsaks) un starptautiskos festivālos apbalvotā flma “NO55 Pelni un nauda” (autori Enelīsa Sempera un Tīts Ojaso), kā arī divas apvienības Lond Malmborg monoizrādes “10 ceļojumi uz vietu, kur nekas nenotiek” un “Fizika un Fantāzija”. Viesizrāžu un kino programma notiks Ģertrūdes ielas teātrī, Zirgu ielas koncertzālē un Kaņepes Kultūras centrā.

Attēls: Epa Kubu (Epp Kubu).

Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzē. Programma: www.theatre.lv

LATEST ir Latvijas Jaunā teātra institūta un Kanuti Gildi SAAL iniciatīva abu valstu simtgadē veidot teātra programmu Rīgā un Tallinā, kas iepazīstina ar procesiem kaimiņvalsts laikmetīgajā skatuves mākslā. LATEST atbalsta Latvijas Kultūras ministrija, komiteja “Estonia 100”, Valsts Kultūrkapitāla fonds.