Teicējai, dziesmu zinātājai un dzejoļu rakstītājai Paulīnei Kļaviņai 2018. gada 19. janvārī aprit 100. dzimšanas diena. Viņas pirmā un vismīļākā valoda bija lībiešu valoda. Arī pēdējā valoda, ar kuru viņa aizgāja mūžībā 2001. gadā, bija jūrmalnieku runātā. Tajā viņa rakstīja savas dzimtas stāstus un dzejoļus.
Kad no ledus ūdens vaļā,
eju tūliņ jūrai klāt.
Saucu, cik nu skaļi varu:
“Sveicu tevi, jūras māt!”
Rokās man ir ziedu klēpis,
Un to viļņos lieku es.
vēja klusās šūpas lēni
lai to jūras mātei nes.
Tā es pagodinu viņu
katrā ziedonī labprāt,
tikko sadzirdami lūdzot:
“sargi jel mūs, jūras māt!”