Lībiešiem un igauņiem kopēja ir ne tikai himnas melodija, bet arī valoda nāk no vienas saimes. Vienīgi igauņu ir daudz vairāk, un tas viņiem ir ļāvis gluži vai personiski aprūpēt katru lībieti: savākt katru dziedāto dziesmu un stāstīto teiku, pierakstīt katru saglabājušos vārdu, uzzīmēt katru amatnieka darinājumu. Igauņi ir bijuši tik dāsni, ka palīdzējuši lībiešiem uzcelt savu tautas namu, izdevuši pirmās lasāmgrāmatas, uzglabājuši savos arhīvos pirmās ābeces manuskriptu. Vēl vairāk – ar Igaunijas atbalstu iznācis pirmais apjomīgākais rakstu krājums par lībiešu vēsturi, valodu un kultūru un plašākā lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca. Tagad top arī lībiešu valodas gramatika. Igauņi savas mazās radu tautas garīgajā aprūpē ir bijuši tik nesavtīgi, ka pat aizdevuši lībiešiem divus dzejniekus – Vāldapē un Ķempju Kārli, turklāt, domādami par nākotni, visādos veidos ir skolojuši lībiešus pašus par zinātniekiem. Paldies tev, Igaunija!

Lībiešiem ir paruna: “Kas otram dod, tas pats top svētīts.” Daudz laimes mūsu brāļu tautai igauņiem Igaunijas Republikas 100. dzimšanas dienā!

Starptautiskais lībiešu kultūras un valodas gads. Konferences Livonica I noslēgums Tartu. Attēls: Tartu Universitāte.