2018. gada 8. novembrī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē tika vērtētas Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieteiktās vērtības.

Iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2018. gadā apstiprinātas astoņas vērtības: Gaujas plostnieku amata prasmes (pieteicējs biedrība “Gaujas plostnieki”), Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē (pieteicējs Valkas novada dome), Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”), Caurspēlējamās cītaras spēle (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”), Knipelēšanas prasme (pieteicējs Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”), Lībiešu kultūrtelpa (pieteicējs biedrība Līvõ kultūr sidām), Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (pieteicējs Rucavas novada dome), Upītes kultūrtelpa (pieteicējs biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”).

Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot līdz 2018. gada 30. jūnijam iesūtītos pieteikumus, 12. jūlija sēdē no 11 pieteikumiem atlasīja astoņus, kuru iesniedzējiem ar ekspertu palīdzību tika dota iespēja savus pieteikumus papildināt un precizēt.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam VKKF ir izveidojis būtisku atbalsta instrumentu – mērķprogrammu Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta pieteikumu sagatavošanai.

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.