7. aprīlī svētku dienas īpašu gaisotni un noskaņojumu daudziem desmitiem lībiešu dāvāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, mirdzoši saulainā diena un Rīgas namu un ainavu siluetu spogulis Daugavas ūdeņos.

Svinību dalībniekus sveic ansamblis “Kāndla”.
Attēls: Inese Dāvidsone

Latvijas un Rīgas gudrākajā namā skanēja līvu dziesmas. Vienas – no seniem un lībiešu sabiedrībai tik dārgiem skaņu ierakstiem, citas – skanīgas un apliecinošas mūslaiku lībiešu muzikālo kolektīvu izpildījumā.

Līvu savienības ceļš 95 gadu garumā ir bijis vēsturiski svarīgu notikumu bagāts. Ir bijuši gan labi gadi, gan arī laiks, kad savulaik vienīgā lībiešu organizācija Latvijā bija teju iznīcības priekšā.

Svētku dalībniekus sveica Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso, Igaunijas vēstniecības vadītāja vietniece Merje Stanciene, Ungārijas vēstnieks Ferencs Bāņai, Somijas vēstniecības 1. sekretāre Anna Mari Hemeleinena, Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, kādreizējie Līvu savienības vecākie Aldis Ermanbriks un Dāvis Stalts.

Svinot tik nozīmīgu organizācijas gadskārtu, prieks pateikties čakliem un godprātīgiem Līvu savienības biedriem, atbalstītājiem un līdzgaitniekiem – šajā reizē tādu bija 18, kam piešķirta īpašā Līvu savienības goda zīme “Tienū!” (Paldies!).

Ar skanīgu dziesmu un aplausiem tika godināts Kolkas lībietis Imants Petravis-Zariņš. Viņa videokamera nu jau gandrīz 30 gadus iemūžina lībiešu sabiedriskās dzīves un svētku notikumus. Nu unikālais materiāls sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un nemateriālā kultūras mantojuma pētnieci Agnesi Treimani pārtapis digitalizētā liecībā – “Lībiešu tradīcijas ceļš no Latvijas neatkarības līdz Latvijas simtgadei (notikumu videoapskats par periodu no 1989. līdz 2014. gadam)”. Tas – Līvu savienības dāvinājums Latvijas Nacionālajai bibliotēkai mūsu valsts simtgadē.

Svētku dienas gaisotne apliecināja, ka lībiešiem piemīt krietns gara spēks un neatlaidība pierādīt pašiem sev un līdzcilvēkiem, ka tā ir tauta ar dziļām kultūras saknēm, kuras mūsu dienās cieši jo cieši savijušās ar Latviju un latviešiem. Lībieši turpinās dzīvot daudzu gadu ritumā, godinot savus senčus, turot rūpi par lībiešu kultūras un tradīciju saglabāšanu un to tālāk nodošanu. Katrs savā vietā, katrs pēc savas saprašanas. Taču saprašanās – tas ir svarīgi, tad var nesavtīgi kopā darboties, pārvarēt grūtus brīžus, spēt ieklausīties un sadzirdēt.

Vȯlgid tēriņtõd Līvõd Īt īdõkskimdõ vīdõndõn sindizpǟvan ja sīe ūd pǟl pūojtimiz kuolmkimdõndõn āigastpǟvan! Es jūs visus sveicu Līvu savienības 95. dzimšanas dienā un tās darbības atjaunošanas 30. gadadienā!