Ikšķiles almanaha 5. laidienā, kas veltīts senās lībiešu apmetnes senākajai un jaunākajai vēsturei, ievietoti vairāki raksti par lībiešiem. Tiem, kas interesējas par senāku laiku vēsturi, saistošs būs filozofa un mācītāja Gunta Kalmes raksts “Templiešu ordenis kā Zobenbrāļu ordeņa paradigma”. Tas aizved uz 12. un 13. gadsimtu un ļauj secināt, cik “liela šķirtne dzīves īstenībā varēja rasties starp kristīgo bruņinieku ideāliem un dzīvi”. Autors atzīmē, ka Zobenbrāļu ordeni “pazudināja pašu alkatība”.

Vēsturniece, numismāte Kristīne Ducmane, kura sarakstījusi vairākas grāmatas par naudu, almanaham piedāvājusi rakstu “Seno monētu atradumi Ikšķiles novadā un daži atmiņu uzplaiksnījumi no izrakumu vasarām Ikšķiles arheoloģiskajā kompleksā (viduslaiku pils, baznīca, kapsēta, lībiešu ciema teritorija)”. Vēsturnieks Roberts Spirģis apjomīgajā rakstā “Viduslaiku zvēru grāmatu tēli Ikšķiles Kābeļu uzkalniņu kapulauku materiālā” piedāvā šādus secinājumus: “Līdzīgi kā citi lībiešu kapulauki, Ikšķiles Kābelēs atsegtie apbedījumi ir bagāti priekšmetiem ar dzīvnieku attēliem un zoomorfiem piekariņiem. Tā kā pats uzkalniņu kapulauks ir vēlāks par vairākām Daugavas lejtecē zināmajām līdzenajām apbedīšanas vietām, arī šeit atrastie piekariņi nav senāki par 12. gadsimtu un pārsvarā attiecināmi uz 13. gadsimtu.

Noteikt lībiešu piekariņos attēlotās radības palīdz tāds Austrumeiropas arheologu nepamatoti ignorēts avots kā viduslaiku zvēru grāmatas – bestiāriji, kā arī antīko un viduslaiku autoru enciklopēdijas. Jau īss Rietumeiropas bestiāriju miniatūru un dzīvnieku aprakstu salīdzinājums ar lībiešu piekariņu tēliem ļauj izvirzīt virkni jaunu interpretāciju, kas norāda uz nepārprotamu šī avota izmantošanas perspektīvu. Izrādās, ka piekariņi lībiešu it kā iemīļotas zoss veidā drīzāk ir augšāmcelšanās simbols – pāvs, pīlītes – amulets viltīgas čūskas veidā, balodīši – paradīzē dzīvojošais putns gamajuns, bet tā dēvētie “stipri stilizētie zirdziņi” īstenībā ir precīzi mītiskās levkrotas attēli.

Tātad, līdzīgi kā tas iepriekš norisinājās citās Eiropas zemēs, kristietībai sasniedzot Daugavas krastus, arī šeit jaunās reliģijas ideju sludināšanai vietējiem iedzīvotājiem tika piedāvāti saistoši piemēri un simboli no dzīvnieku pasaules, kuru tēli ieņēma nozīmīgu vietu lībiešu kultūrā. Tāpēc, pretēji līdz šim valdošajam uzskatam, lībiešu zoomorfo piekariņu izcelsme ir saistāma ar kristietības ienākšanu. Daugavas lejtecē tie izplatās tieši tajā laikā, kad visā Eiropā baznīcas realizētā kultūras politika bija virzīta uz simbolikas, tanī skaitā arī zoomorfas, aktīvu izmantošanu gan didaktiskiem, gan misionāriem nolūkiem, ko noteica tam laikam raksturīgi garīgie procesi. Piekariņu kristīgo interpretāciju apstiprina arī trīs Ikšķiles Kābelēs atsegtie apbedījumi, kuros zoomorfie piekariņi atrasti kopā ar kristīgiem personīgas dievbijības priekšmetiem – krustiņiem.”

Tiem, kuri interesējas par uztura jautājumiem, noderēs Gunitas Zariņas raksts “Bērnu uzturs Ikšķilē 14.-15. gadsimtā”. Uzmanība pievērsta arī nesenākiem – 20. gadsimta – notikumiem.

Periodisko rakstu krājumu, kas iznāk ar divu trīs gadu intervālu un ko finansē Ikšķiles novada pašvaldība, sastādījis Valdis Villerušs.