2014. gada 13. septembrī Ventspilī Lībiešu kultūras dienu laikā notiks Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa 1845. gadā izdotā oriģināldzejas krājuma „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” trešā izdevuma atvēršana.

Šī grāmata ir apliecinājums, kā šķietami vienkāršu ļaužu rīcība reizēm var dot impulsu nozīmīgiem pavērsieniem tautas kultūras vēsturē, jo pirms vairāk nekā 170 gadiem lībiešu zvejnieka un Pizes baznīcas ķestera Jāņa Prinča vecākā dotais solījums Dievam rakstīt dziesmas, ja tas sargās viņa dzīvību briesmīgajā vētrā, kļuva par iemeslu otrajam latviešu valodas oriģināldzejas krājumam. Pirms tam latviski rakstīt dzejoļus bija uzdrošinājies tikai Neredzīgais Indriķis.

Pirmo reizi grāmatu „Juhrneeku svehtas dseesmas un luhgschanas, sadomahtas no zitkahrtiga Pises basnizas ķestera Jahņa Prinz, un viņņa vezzaka dehla Jahņa” 1845. gadā Jelgavā izdeva Jahņa Wridriķķa Steffenhagen un dehla (Johana Frīdriha Stefenhāgena un dēla) izdevniecība. Grāmatā bija publicētas 25 dziesmas un 10 lūgšanas, bet priekšvārdu bija rakstījis Popes, Rindas un Pizes mācītājs V. Hilners.

„Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” nebija tikai slavas dziesmas Dievam par brīnišķo izglābšanos, tas bija pirmais mēģinājums latviešu valodā apdzejot jūru un jūrmalnieku bīstamo darbu, ko autori rakstījuši, vadoties pēc savas pieredzes. Lasot Prinču darbus, pārsteidz to mūsdienīgums gan valodā, gan pasaules uztverē. Ne velti, apzinoties grāmatas vērtību, 1914. gadā arhibīskaps Teodors Gīnbergs Ventspilī atkārtoti izdeva Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa grāmatu „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”.

Tagad, 100 gadu pēc otrā grāmatas izdevuma, bibliotēkās ir saglabājušies tikai daži eksemplāri, bet plašākam interesentu lokam grāmata nav pieejama. Lai vēsturisko izdevumu varētu lasīt visi, nodibinājums „Ventspils lībiešu apvienība „Rānda””, sadarbojoties ar Lībiešu kultūras centru, Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku un Latviešu valodas aģentūru un pateicoties Ventspils pilsētas domes finansējumam, ir izdevis grāmatu „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”. Jaunā grāmata iekļauj 1845. gada izdotā krājuma faksimilu, Tenu Karmas rakstu par šo unikālo izdevumu un dzejoļu autoriem, arī grāmatas teksta atveidojumu mūsdienu latviešu valodā, kas ļauj tiem, kuri nav veikli vecās rakstības lasīšanā, iepazīt Prinču literāro devumu.