Ceturtdien, 7. jūnijā, Igaunijas prezidents valsts vizītes pēdējā dienā apmeklēja vairākas vietas Dundagas novadā, tostarp Kolkas ragu un lībiešu kultūras centrus.

Ziņu aģentūra BNS ziņo, ka Igaunijas prezidents “Ilvess otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, atbildot uz žurnālistu jautājumu par vizītes mērķi Kolkā, paskaidroja, ka valsts vizītēs tradicionāli tiek apmeklēta kāda vieta ārpus galvaspilsētas un vienīgā vieta, kur viņš Latvijā nav bijis, ir Kurzemes puse. “Mums Igaunijā lībiešu kultūra daudziem ir interesanta, jo mums nav daudz radniecīgu tautu. Tā ir viena lieta, kas mums ir kopīga. Dziļākas politiskas intereses šeit nav,” atzina Ilvess.

Interneta vietne Talsi24.lv par abu prezidentu vizīti raksta: „Dundagas novadu 7. jūnijā apmeklēja Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar Evelīnu Ilvesas kundzi un Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš ar Daci Seisumas kundzi, informē Alnis Auziņš.
Augsto viesu pirmā pieturas vieta Līvu krastā bija Kolkā. Pie Līvu centra “Kūolka” prezidentus un viņu dzīvesbiedres sagaidīja domes priekšsēdētāja Gunta Abaja, Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens, Kolkas lībiešu grupas vadītāja Maija Rēriha un lībiešu kultūrvēstures pārzinātāja un grāmatu autore Baiba Šuvcāne. Prezidentu kundzēm tika jauki puķu pušķi.

Viņš arī izstāstīja kādu stāstu par lībiešiem. “Kad Lietuvas prezidents [Antans] Smetona gribēja atzīmēt savu divdesmito jubileju, atrodoties pie varas, viņš aicināja Latviju un Igauniju uz parādi atsūtīt divus tankus, bet šī iecere nesanāca, jo igauņi bija gatavi sūtīt savus tankus, bet abi latviešu tanki apsargāja lībiešu tautas Kolkā. Tanki bija tur, lai izvairītos no lībiešu separātisma. Jums nav vairs jāraizējas par lībiešu separātismu,” smejot sacīja Ilvess.”

Ar muzikāliem sveicieniem iepriecināja lībiešu dziesmu ansamblis “Laula” un Kolkas koklētājas. Prezidenti ilgāku laiku uzkavējas lībiešu centrā, iepazīstoties ar ekspozīciju un pēc tam parakstoties viesu grāmatā. Abi valstu vadītāji saņēma dāvanas — no Baibas Šuvcānes viņas kapitālo darbu “Senais lībiešu ciems Kolka”, no Kolkas lībiešu grupas piemiņai tika pa lielam dzintara gabalam, savukārt kapteinis Visvaldis Feldmanis dāvāja grāmatas par bākām, atklāj Alnis Auziņš. Tālāk delegāciju ceļš veda uz Kolkas ragu. Jāpiebilst, ka Igaunijas prezidentu pavadīja ievērojams skaits tautiešu, bet visu tikšanās laiku lieliski tulka pienākumus veica Valts Ernštreits, kas acīmredzot vienlīdz labi runā latviski, lībiski, igauniski un angliski. Bez Valta šī vizīte nebūtu iedomājama.

Sk. ar Igaunijas TV reportāžu par vizīti Kurzemē.

Kolkas raga saimnieka un gida pienākumus ar ierasto sirsnību pildīja SIA “Kolkasrags” rīkotājdirektors Jānis Dambītis. Viesi pakavējās pie stendiem, kas vēsta par padomju okupācijas laiku, pie pieminekļa Jūras paņemtajiem, liedagā — pie vecās bākas drupām. Abi valstu vadītāji un viņu dzīvesbiedres bija nemitīgā uzmanības lokā, un visu laiku valdīja draudzīga, nepiespiesta gaisotne. Acīm redzami šī nebija oficiāla darba vizīte, bet atpūtas brauciens ar kultūrvēsturisku ievirzi.

Pie informācijas centra nelielu jauku koncertu, spēlējot unikālo mūzikas instrumentu “hang”, sniedza Raimonds Tiguls, bet dziedāja islandiešu viesis. Savukārt mūsu domes vadītāja Gunta Abaja abiem prezidentiem dāvāja Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu darinātos putnus, uzsverot, ka tieši Kolkas rags ir iecienīta putnu uzturēšanās vieta, ziņo Alnis Auziņš.

Sk. vizītes atspoguļojumu Kolkas pagasta lapā.

Garākā un nozīmīgākā tikšanās bija sapostajā Līvu tautas namā Mazirbē. Te atskanēja līvu himna, runas teica abu valstu prezidenti, notika savstarpēja dāvanu pasniegšana. Mūsu prezidents Andris Bērziņa kungs uzsvēra, ka šeit, līvu krastā, viņš jūtoties kā atbraucis mājās. Ar Igaunijas prezidentu abi esot pārrunājuši iespēju — citreiz Igaunijas valsts vadītājs varētu šurp atbraukt pa jūru, ja vien būtu laivu piestātne… Bērziņa kungs uzsvēra, ka ideja par piestātni esot pavisam nopietna… Vēl mūsu Valsts prezidents bilda, ka mazo tautu spēks ir tās daudzveidības izpausmēs.

Savukārt Tomass Hendriks Ilvess akcentēja, cik svarīgi ir aizsargāt mazās tautas un to valodu, un citēja mūsu pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atziņu, ka ir vienota Igaunijas un Latvijas tauta, ko tagad apstiprinot arī nopietni gēnu pētījumi. Gan te, tautas namā, gan vēlāk brīvās sarunās un intervijās pie “Stūrīšu” mājām abi prezidenti sacīja, ka līvu pastāvēšanas atslēga ir viņu pašu rokās.

Visbeidzot, abu valstu vadītāji un viņus pavadošās personas iepazinās ar Šlīteres bāku, kur par tās vēsturi un lomu pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona administrācijas direktore Ērika Kļaviņa. Gan abi prezidenti, ka viņu kundzes dūšīgi kāpa pašā bākā, lai lūkotu saskatīt kaimiņzemi, pa ceļam apskatot arī nupat ierīkoto skudru izstādi.”

Sk. vizītes atspoguļojumu Igaunijas prezidenta mājas lapā.

Viesošanās Lībiešu krastā atspoguļota Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā: „Viesojoties Kolkā abu valstu prezidenti tika iepazīstināti ar līvu dzīvesveidu un kultūru, kā arī ar Kolkas ragu kā dabas pieminekli. Vēlāk tiekoties ar līviem Mazirbē Valsts prezidents uzsvēra Latvijā dzīvojošo dažādo tautu nozīmi Latvijas pagātnes un īpaši nākotnes veidošanā. Viņš uzsvēra: „Mūsu bagātība ir tas, cik dažādi mēs esam. Mūsu dažādās zināšanas un pieredze ļauj vienam no otra mācīties, tieši tādēļ ir tik svarīgi uzklausīt un ņemt vērā vienam otru. Lielu valstu spēks rodams to iedzīvotāju vienādībā, bet mazajām – daudzveidībā.” Tāpat Andris Bērziņš aicināja pēc iespējas paplašināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, kam pamatā ir tieši sadarbība lai arī nelielos, bet konkrētos darbos. „Piemēram līvu krastā nepieciešams veidot laivu piestātnes jūrā, lai citu valstu ūdenstūristi varētu iepazīt šo skaisto Latvijas daļu – tikai tā mēs varam nodrošināt patiesu kopību ar kaimiņvalstīm” – viņš sacīja. Abi prezidenti arī atzinīgi novērtēja līvu kopienas darbu savas nacionālās identitātes saglabāšanai, uzsverot, lai līvu lepnums par sevi un savu zemi un sīkstums stāvēt pretī satricinājumiem kalpo par piemēru ikvienam abās mūsu zemēs.

Sk. galeriju portālā TVnet.

Valsts vizītes noslēgumā, apmeklējot Slīteres bāku Igaunijas prezidents pateicās par laipno uzņemšanu Latvijā un iespēju iepazīt vietas, kurās līdz šim nebija bijis: „Lielus darbus mēs varam paveikt kopā un šī vizīte ir pierādījums mūsu vēlmei strādāt vienoti.”

Diena.lv publicējusi Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa teikto tostu Latvijas Republikas prezidenta Andra Bērziņa rīkotajās oficiālajās vakariņās Rīgā, 2012. gada 5.jūnijā. Arī tajā pieminēti lībieši: „Esam saistīti tik cieši, ka Latvijas pirmais demokrātiskais valsts galva Jānis Čakste, kura kaps okupācijas gadu desmitos bija klusas un tajā pašā laikā redzamas pretošanās simbols, un uz kura es šodien šī izcilā latvieša piemiņai noliku vainagu, 1925.gadā sacīja: “Nav atsevišķas igauņu tautas, nav atsevišķas latviešu tautas, ir tikai viena vienota Igaunijas-Latvijas tauta”. Es nevaru būt tik kategorisks, taču uzdrīkstos sacīt, ka igauņi caur lībiešiem ir radinieki ar latviešiem.”

Runājot par mūsdienām, prezidents pieminēja „Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentāro valsts sekretāru Veiko Spolīti un lībiešu kultūras veicinātāju Valtu Ernštreitu, kuri pirms 20 gadiem mācījās Tartu Universitātē. Viņi ir Latvijas patrioti, taču abi izprot Igauniju un prot igauņu valodu.”

Attēlu galerija laikrakstā Postimees.