Vasarsvētkos, 27. maijā, plkst. 17 Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā atklāja Lielirbes baptistu baznīcas ekspozīciju.

Gandrīz simtgadīgā Lielirbes baptistu baznīcas ēka, kas kādreiz atradās Ventspils novadā, pamatojoties uz Latvijas Baptistu draudžu savienības un Ventspils pašvaldības 2011. gada 13. februārī noslēgto līgumu, pārcelta uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju un tagad papildinās tur veidoto 19.-20. gs. Ziemeļkurzemes piekrastes dzīvi raksturojošo ekspozīciju.

Ņemot vērā to, ka baptistu kustība Latvijā aizsākusies Ventspils apkārtnē un baznīcas askētiskā koka arhitektūra raksturīga tieši piekrastes joslai, baznīca veidos muzejam līdz šim trūkstošo garīgo dimensiju un līdztekus ekspozīcijai par baptistu kustības vēsturi Ventspils novadā un Latvijā tajā varēs notikt arī svētki, mākslas un krājuma izstādes, koncerti, literārie un citi kultūras pasākumi, kuri nav pretrunā ar kristīgām vērtībām.

Koka baznīca, kas ir nozīmīgs novada kultūrvēstures mantojums, Tārgales pagastā atradās neapdzīvotā vietā, kur tā, visticamāk, būtu nolemta iznīcībai, tādēļ Ventspils pilsētas dome par pārcelšanas darbiem un finansējuma piešķiršanu šiem mērķiem lēma nekavējoties.Pamatojoties uz arhitektonisko izpēti, arhitekts Agris Lērums izstrādāja ēkas demontāžas un būvniecības projektu, pašvaldības iestāde „Komunālā pārvalde” veica iepirkumu un izvēlējās būvniecības darbu veicējus – SIA „Ostas celtnieks”. Jau 2011. gada oktobrī, saudzīgi, dēli pa dēlim nojaucot baznīcu, celtnieki to pārveda uz muzeju.

Baznīcas telpu apdare un iekārtojums veidots, vadoties pēc seniem fotoattēliem, pierakstiem un balstoties uz izpētes rezultātiem dievnamā atkal būs redzams autentiskais uzraksts no 20. gs. 20. gadiem (aptuveni 1 m x 3 m), kas pārvietošanas procesā atklājās zem tapešu kārtas – citāts no apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem 5. nodaļas, ko pilnībā restaurēja Ventspils muzeja grafikas restauratore Inga Rozefelde.

Lielirbes baznīcas sienas izrādījās vēsturisku notikumu teicējas, jo uz tapešu fragmentiem atklājās uzraksti, kurus Otrā pasaules kara beigās bija atstājuši latviešu karavīri, kas saviem tuviniekiem bija pazuduši bez vēsts un tieši Lielirbes baznīcas sienas glabāja pēdējās ziņas pa viņiem. Arī šie likteņstāsti iekļauti ekspozīcijā. Ekspozīcijas saturisko daļu veidojis Ventspils muzejs sadarbībā ar Latvijas Baptistu draudžu savienību, vizuālā tēla izveidi un īstenošanu uzticot Vilmāram Terbetam, bet digitālās izstrādes – SIA „Molips”.

Pēc Ventspils muzeja rīcībā esošajām ziņām, šī bija jau trešā reize, kad Lielirbes baptistu baznīca tikusi pārvietota. Tās iesvētīšana notikusi 1913. gadā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Lielirbes draudzei lūgšanu nams bija jāatstāj, jo vācu invāzijas laikā to nojauca un pārcēla uz jūrmalu Lielirbes upes malā, kur tā tika izmantota kā zivju apstrādes cehs. Pēc kara, daļu materiālu iegūstot, noplēšot zivju cehu, daļu sarūpējot no jauna, draudze baznīcu atjaunoja un 1922. gadā iesvētīja vietā, kur tā atradās līdz pat pārcelšanai uz muzeju.