No 18. līdz 20. maijam Kihnu salā Igaunijā, notika Kihnu skolas tradicionālās kultūras dienas ar mērķi popularizēt jauniešu vidū unikālo salas kultūru un dzīves veidu. Par Kihnu salas savdabību bija dzirdēts jau iepriekš, taču redzētais pārsteidza. Neticami, ka mūsdienu steigas un stresa pārņemtajā pasaulē tepat netālu vēl var atrast vietu, kur salas dzīves veids un ritms daudz neatšķiras no gadsimtos iedibinātā. Tieši tāpēc, ka vietējās paražas un tradīcijas saglabājušās gandrīz nemainīgas līdz mūsdienām, Kihnu salas kultūras telpa 2003. gadā ir iekļauta UNESCO Pasaules mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Lībiešu un latviešu kultūru Kihnu salā pārstāvēja Dundagas novada Kolkas koklētāju ansamblis. Kultūras dienās piedalījās bērnu un jauniešu tradicionālās kultūras kopas no vairākām Igaunijas salu un piekrastes pamatskolām. Skolēni ar degsmi un aizrautību darbojās Dejas un Rūnu istabā, kur katrs ansamblis iepazīstināja pārējos dalībniekus ar sava novada kultūras savdabību. Jaunās Kolkas koklētājas savas skolotājas Dzintaras Tauniņas vadībā spēja aizraut igauņu skolēnus lībiešu rotaļā „Rāndõ lämõ mēg…”, kā arī dziesmā „Idõnõ izānõ”. Vesela pēcpusdiena tika veltīta rokdarbiem un tādām tradicionālajām nodarbēm kā zvejniecība un aitkopība. Bērni sava aroda meistaru vadībā mācījās vērpt, kāst vilnu, darināt prievītes un jostiņas, lāpīt tīklus, cirpt aitas.

Noslēguma koncertā Kihnu salas jaunā, lieliskā tautas nama zāle bija pārpildīta. Visā krāšņumā uzplauka skaistie igauņu tautas tērpi, patiesi saviļņoja bērnu un jauniešu muzicēšana – apliecinājums, ka tautas tradicionālā kultūra ir drošās rokās. Kolkas koklētājas izpelnījās sirsnīgus un ilgus aplausus par skaisto priekšnesumu. Kihnu skolas tradicionālās kultūras dienas izskaņā bija krāšņa uguņošana, milzīga torte, salinieku un ciemiņu kopēja balle, jo vienlaikus ar kultūras dienām salas pašvaldība svinēja 20 gadu pastāvēšanas jubileju.

Jautāta, kā viņiem izdevās sagatavot tik skaistu, saturīgu un emocionāli uzlādējošu pasākumu, viena no kultūras dienu organizētājām un skolotāja Külli Laos pastāstīja: „Šīs ir pirmās mūsu skolas rīkotās kultūras dienas, bet domājams, ka turpmāk tās kļūs tradicionālas. Bez parastās mācību programmas skolā mācam arī vietējo salas dialektu, mācam spēlēt vijoli, akordeonu, bet meitenes apgūst iemaņas Kihnu tradicionālo rokdarbu veidošanā. Muzicē apmēram 40 bērnu (skolā pavisam mācās mazliet vairāk nekā 50 skolēnu). Lai palīdzētu apgūt salas valodu, ir izdotas skaisti ilustrētas mācību grāmatas pirmajām trim klasēm, laba gramatikas grāmata, arī trīs tradicionālo dziesmu grāmatas ar CD diskiem. Grāmatas sasaista Kihnu dialektu un vietējos izteicienus ar salas ikdienas dzīvi, palīdz saglabāt no iepriekšējām paaudzēm mantoto frazeoloģiju. Tomēr bērni jautā – kāpēc jāmācās tautas mūzika, kultūra, rokdarbi? Šajās dienās salā notiekošais ir uzskatāma atbilde, kāpēc tas ir tik svarīgi un kāpēc tas ir jāmācās. Mūsu tradicionālo kultūru tagad sargā arī UNESCO. Tas ir noteikts prasību kopums, kas jāievēro, kas jākopj. Kultūras dienas finansēja mūsu Kultūras ministrija sadarbībā ar Kihnu pašvaldību. Eiropas Savienība ieskaita naudu dažādās Kultūras ministrijas programmās. Mēs rakstījām projektu un dabūjām finansējumu no attiecīgas programmas.”