Vakar, 5. septembrī, Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, uzstājoties 6. pasaules somugru tautu kongresā, kas notika Šiofokā, Ungārijā, savā runā uzteica Latviju un lībiešus par paveikto, kā arī pasniedza nupat Tartu Universitātes un Latviešu valodas aģentūras sadarbībā izdoto „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu” Ungārijas prezidentam Jānošam Āderam (János Áder), Somijas prezidentam Sauli Nīnistem (Sauli Niinistö), Ungārijas parlamenta priekšsēdētājam Lāslo Kevēram (László Kövér), Somugru konsultatīvās padomes priekšsēdētājam Valerijam Markovam (Valeri Markov) un Somugru valodu pētniecības centra Collegium Fenno-Ugricum vadītājam valodniekam Jānošam Pustai (János Pusztay).

Savā runā kongresa dalībniekiem Igaunijas prezidents cita starpā teica: „No šejienes turpat tūkstoš kilometru attālumā Mazirbē, kur Latvijas smilšainais jūras krasts ieslīgst Rīgas jūras līcī, stāv lībiešu tautas nams, kas tapis 1939. gadā Somijas, Ungārijas, Igaunijas un Latvijas sadarbībā. Šis baltais nams, kas joprojām ir lībiešu – pēc daudzu domām, jau izmirušas radu tautas – kultūras pavards, no vienas puses, simbolizē lielāko pamanīšanu un rūpes par mazāko valodas un kultūras pastāvēšanu, izaugsmi, un, no otras puses, par mazo [tautu] īpašo dzīves spēku.

Šeit varu minēt labu un izteiksmīgu piemēru vārda tiešā nozīmē no vakardienas, kad saņēmu nupat no drukas nākušo „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu”. Tā tapusi divu zemju – Igaunijas un Latvijas – sadarbībā un ar divu valstu finansējumu, taču protams arī ar pašu lībiešu rūpēm.

Šīs vārdnīcas izdošanu taču arī būtu bijis iespējams atlikt uz ekonomiski labākiem laikiem. Nav noslēpums, ka Igaunijas un it īpaši Latvijas ekonomika globālajā krīzē saņēma smagu triecienu.

Iepriekšējā lībiešu vārdnīca iznāca turpat pirms septiņdesmit pieciem gadiem, taču jaunā – tieši uz somugru kongresu un pateicoties Latvijas valsts līdzfinansējumam. Taupības budžeta apstākļos Latvija uzskatīja par nepieciešamu atbalstīt savu pirmiedzīvotāju un minoritātes valodas vārdnīcas iznākšanu, kas pirmo reizi ir tik apjomīga un saturīga.

Tieši brīvas un demokrātiskas sabiedrības uzskata par nepieciešamu un iedrošinās atbalstīt kultūru saglabāšanai saturiski nozīmīgus projektus. Tieši saturiski, nevis formas ziņā. To mēs Igaunijā labi zinām no savas pagātnes, taču zina arī lībieši, latvieši un citas tautas.”

Tartu Universitātes un Latviešu valodas aģentūras sadarbībā izdotās līdz šim lielākās lībiešu valodas vārdnīcas – „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas” – sastādītājs ir Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Dr.phil. Valts Ernštreits. Tās prezentācija paredzēta Lībiešu kultūras dienās Ventspilī 15. septembrī plkst. 15.30 Piejūras brīvdabas muzejā. Savukārt 14. septembrī Rīgā, Igaunijas vēstniecībā, vārdnīcas veidošanā iesaistītie saņems pirmos jaunās un unikālās vārdnīcas eksemplārus, kuru viens no autoriem – Valts Ernštreits – raksturo šādi: „No lībiešu valodas viedokļa tas nav tikai gadsimta notikums, tas ir pirmreizīgs un vēsturisks pagrieziena punkts.”