konferencē Livonica I „Lībieši: valoda, vēsture un kultūra”

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 2011.gada 4.novembrī plkst. 12.00

Cienījamie lībiešu konferences dalībnieki un viesi!

Man ir patiess priekš šodien atklāt šo konferenci, kas veltīta lībiešu valodas, vēstures un kultūras jautājumu izpētei un izvērtēšanai. Zināmā mērā Jūsu konference ir ievērojams notikums ne tikai Latvijas lībiešu dzīvē, bet arī tālu aiz tās robežām. Konferences dalībnieku sastāvs liecina, ka ar referātiem uzstāsies ne vien Latvijas pārstāvji, bet arī zinātnieki no Igaunijas un Vācijas. Esmu gandarīts, ka konferences organizatoru piedāvātā tematika ir izraisījusi tādu interesi.

Vēlos uzsvērt, ka lībieši nav kaut kāda eksotiska un maza tauta Latvijā. Līdzās latviešiem lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji un daudzu gadsimtu garumā ir ietekmējuši politiskos un ekonomiskos procesus mūsu valsts teritorijā. Vērtējot vēsturiski, lībieši ir latviešu valodas, kultūras un etnosa svarīga sastāvdaļa. Lībieši ir kā tilts, kas cauri gadu tūkstošiem ir vienojuši baltu un somugru tautas.

Latvijā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir augstu novērtēta lībiešu vieta un loma mūsu vēsturē. „Valsts valodas likumā”, tāpat likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, kā arī citos likumdošanas aktos ir noteikts lībiešu statuss un valsts atbildība par viņu kultūras, valodas un identitātes saglabāšanu. Jau 1991.gada sākumā ar speciālu valdības lēmumu tika izveidots „Lībiešu krasts” – aizsargājama lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija Ziemeļkurzemē. Lēmuma mērķis bija radīt bāzi lībiešu tautas saglabāšanai, pastāvēšanai un attīstībai. Valsts arī atbalsta lībiešu vēstures un kultūras pētniecību un popularizēšanu. Jau 1999. gadā tika apstiprināta programma „Lībieši Latvijā” , kas noteica valsts politiku lībiešu etnosa, valodas un kultūras ilgtspējīgai saglabāšanai un attīstībai.

Esmu gandarīts, ka pēdējos gados arī paši lībieši ir daudz darījuši savas valodas un kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšanā. Veiksmīgi darbojas „Lībiešu kultūras centrs”, „Līvu savienība”, katru gadu Mazirbē notiek tradicionālie lībiešu svētki. Tiek izdotas grāmatas lībiešu valodā. Organizēti valodas kursi un semināri. 2011.gads ir izsludināts par starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Arī šodienas konference, kā jau uzsvēru uzrunas ievadā, ir būtisks pasākums lībiešu statusā tālākā nostiprināšanā Latvijā.

Noslēgumā vēlos atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka 21.gadsimtā ir vērojams globalizācijas tendences, liela vērība tiek pievērsta arī unikālajam, atšķirīgajam, kas ir līdzās mums, tajā skaitā, mazu tautu valodai un to kultūras mantojumam. Mēs Latvijā, tāpat arī citas tautas mums kaimiņos, noteikti varam bagātināties iepazīstoties un iedziļinoties lībiešu tautas vēsturē, tradīcijās, viņu dziesmās, unikālajā kultūras mantojumā.

Lai Jums visiem veiksmīgs darbs !

Lai piepildās iecerētais !

Runa ievietota portālā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Ar prezidenta dalību konferencē attēlos un video iespējams papildus iepazīties: šeit, šeit un šeit.