Sestdien, 21.05.2011. notikusī Lībiešu rakstu valodas diena bija jau trešā pēc kārtas. Iepriekšējās lībiešu rakstu valodas dienas notika 1995. gadā Mazirbē un 2005. gadā Tartu. Pirmās rakstu valodas dienas galvenais uzdevums bija atjaunot nepārtrauktu lībiešu rakstu valodas tradīciju. Nākamajā rakstu valodas dienā tika apstiprināti rakstības noteikumi. Šoreiz rakstu valodas dienā galvenokārt izskanēja ar lībiešu rakstu valodu saistītās problēmas un draudi.

Valta Ernštreita referāts bija veltīts lībiešu rakstu valodas situācija šobrīd, izceļot svarīgākos apstākļus, kas nopietni apdraud mūsdienu rakstu valodu un lībiešu valodu kopumā no tās lietotāju viedokļa. Kā lielāko problēmu Ernštreits izcēla t.s. lībiešu valodas degradēšanu. Tās pazīmes atrodamas īpaši pēdējā laikā iznākušajos drukātajos lībiskajos tekstos. Tīts Reins Vītso, kurš patlaban aktīvi darbojas ar lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas sastādīšanu, ziņoja par problēmām, kas radušās saistībā ar lībiešu leksikas pierakstīšanu. Problēma cita starpā ir, piemēram, austrumlībiešu garā zemā o apzīmēšana vai neapzīmēšana, mīkstinājuma apzīmēšana līdzskaņu savienojumus u.c. Profesora priekšlikumi atsevišķu problēmu risināšanai bija visnotaļ pamatoti. Tā viņš gan no morfoloģijas viedokļa, gan mācību nolūkos atbalsta garā zemā o apzīmēšanu ar atsevišķu burtu.

Karls Pajusalu savā referātā iepazīstināja ar topošo plašo rakstu krājumu “Lībieši. Vēture, valoda un kultūra” („Liivlased. Ajalugu, keel ja kultuur”). Kā izriet no virsraksta, dažādie krājuma raksti ietver pārskatu par lībiešu valodu, vēsturi un kultūru. Grāmatu paredzēts izdot jau šoruden. Rakstu valodas dienas otrajā daļā vārds tika dots divām Tartu universitāti pērn absolvējušajām pētniecēm, kuras iepazīstināja ar saviem maģistra darbiem. Ērika Krautmane iepazīstināja ar Kurzemes lībiešu valodas izteiksmju sistēmu uz igauņu un latviešu valodas fona. Mīnas Norvikas maģistra darbā apskatīti nākotnes izteikšanas līdzekļi Salacas lībiešu valodā uz citu Eiropas un Baltijas jūras somu valodu fona.

Nekādi konkrēti lēmumi šajā lībiešu rakstu valodas dienā netika pieņemti, drīzāk visas problēmas tika pieņemtas zināšanai un tālākai apspriešanai. Taču, piemēram, Tītam Reinam Vītso kā patlaban lietpratīgākajam lībiešu valodas pētniekam tika ieteikts, sastādot vārdnīcu, rīkoties pēc saviem ieskatiem.