2011. gada 4. novembrī Latvijas vēstures muzejā notika trīs Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada pasākumi: pirmā Livonikas konference „Lībieši: valoda, vēsture un kultūra”, Igaunijā izdotā rakstu krājuma „Lībieši: valoda, vēsture un kultūra” („Liivlased: keel, ajalugu ja kultuur”) un Valta Ernštreita monogrāfijas „Lībiešu rakstu valoda” atvēršanas svētki.

Starptautisko konferenci ievadīja Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna, kas kļuva par pirmo lībiešu valodā tulkoto Valsts prezidenta runu visā Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē. Šī vēsturiskā brīža piemiņai runas tulks un Līvõ Kultūr sidām vadītājas vietnieks Valts Ernštreits uzdāvināja Valsts prezidentam 2007. gadā iznākušo albumu “Lībiešu dzīve” un savu monogrāfiju.

Dalībniekus uzrunāja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, kurš atzīmēja, ka šī ir trešā starptautiskā konference par lībiešiem, un solīja konferences materiālus apkopot kādā no nākamajiem „Zinātņu Akadēmijas Vēstu” numuriem.

Konferences pirmā daļa bija veltīta Kurzemes lībiešiem, un tajā runāja par šādiem tematiem: „Lībiešu valoda mūsdienās” (Dr. phil. Valts Ernštreits), „Igauņu un somu devums lībiešu kultūras un valodas saglabāšanas centienos” (Dr. hist. Renāte Blumberga), „Topošās lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas sākotne” (Dr. phil. Tīts Reins Vītso), „Kurzemes lībiešu tradicionālais uzturs” Dr. habil. hist. Linda Dumpe).

Otrās daļas referāti bija veltīti Vidzemes lībiešiem: „Lībiešu valodas leksiskie kontakti” (Dr.phil. Eberhards Vinklers), „Lībiešu zemes un sabiedrība dzelzs laikmeta beigās un viduslaiku sākumā” (Dr. hist. Guntis Zemītis), „Metsepoles valodas un vēsturiskās robežas” (Dr. phil. Urmass Sutrops, Dr. phil. Karls Pajusalu), „Ieskats Svētciema lībiešu izzināšanas avotos” (Dr. habil. hist. Saulvedis Cimermanis). Noslēguma vārdus teica Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Siliņš.

Saskaņā ar reģistrācijas ziņām konferencē kopumā piedalījās 85 dalībnieki, tostarp no Izglītības ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts valodas centra un citām valsts iestādēm. Par tulkojumiem igauņu, latviešu un lībiešu valodā gādāja Valts Ernštreits, konferences darbu vadīja Renāte Blumberga. Konferences atklāšanā lībiešu dziesmas dziedāja Rīgas Kultūras vidusskolas folkloras kopa ,,Krulla” (vadītāja Ieva Bērziņa). Livonikas I konferenci rīkoja Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lībiešu kultūras centrs un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, to atbalstīja Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā un Latviešu valodas aģentūra.

Vakarā turpat Vēstures muzejā notika arī grāmatu atvēršanas svētki. Apjomīgajā rakstu krājumā „Lībieši: valoda, vēsture un kultūra” („Liivlased: keel, ajalugu ja kultuur”), kura sastādītāji un redaktori ir Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens un Karls Pajusalu, ir trīs tematiskas nodaļas: vēsture (Renāte Blumberga “Lībiešu kultūras un valodas pētīšanas vēsture Igaunijā, Latvijā un Somijā”, Mauno Koski “Kas dažādos vēstures posmos ir slēpies zem vārda Vidzeme (Liivimaa)?”, Guntis Zemītis „Lībieši: senākā vēsture (10.-16. gadsimts)”, Urmass Sutrops „Par lībiešu Metsapoles novada robežām ziemeļos senās neatkarības laikos”, Saulvedis Cimermanis „Svētciema pagasta lībieši 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā”, Renāte Blumberga „Lībieši 19.-21. gadsimtā” un „Lībiešu atmoda un radu tautu kustība”), valoda (Riho Grintāls „Lībiešu valoda jauno laiko pirmajos gadsimtos”, Tīts Reins Vītso „Lībiešu valodas pamatiezīmes”, Karls pajusalu „Vidzemes lībiešu valoda”, Eberhards Vinklers „Par aizgūto vārdu slāņiem lībiešu valodā” un Valts Ernštreits „Lībiešu valodas avoti”) un kultūra (Kristi Salve „Par lībiešu tautas ticējumiem un folkloru” un „Lībiešu tautas kalendārs”, Linda Dumpe „Kurzemes lībiešu uzturs”, Valts Ernštreits „Lībiešu literatūra”, Baiba Damberga „Lībiešu tēlotājmāksla” un renāte Blumberga „Lībiešu muzikālā dzīve”).

Rakstu krājuma atvēršanā runā Igauņu valodas institūra direktors Urmass Sutrops un grāmatas sastādītāji Tartu universitātes profesors Karls Pajusalu un vēstures zinātņu doktore Renāte Blumberga.

Valta Ernštreita monogrāfijas „Lībiešu rakstu valoda” atvēršanas svētkus ievadīja grāmatas izdevējas – Latviešu valodas aģentūras – direktora Jāņa Valdmaņa uzruna, kurā viņš akcentēja grāmatas un visa Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada nozīmību kopumā. Latvijas Universitātes profesore Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete augstu novērtēja autora veikumu un vēlēja, lai šī monogrāfija tiktu tulkota daudzās valodās un nokļūtu visu pasaules augstskolu bibliotēkās.

Abu grāmatu atklāšanas svētkus krāšņoja Salaspils jauktais koris ,,Lōja” (diriģents Ģirts Gailītis).

Publikācija tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu