Izdevniecība „Zinātne” laidusi klajā Dabas un vēstures kalendāru 2011. gadam. Šajā 50. jubilejas izdevumā vairāki raksti veltīti ar lībiešu vēsturei un mūsdienām.

Juris Smaļinskis rakstā „Mervalas rūnakmens – meklējumi un atradumi” stāsta par to, kā Stokholmas apkārtnē sameklējis Mervalas rūnakmeni – dabā joprojām atrodamo un aptaustāmo avotu, „kur pirmoreiz pieminēta Zemgale un Kolkasrags”. Saskaņā ar dažādiem avotiem uzraksts, kas tiek datēts ar 1040. -1060. gadu, vēsta: „Sigrida cēla šo akmeni par piemiņu savam vīram Svenam, kas bieži burāja uz Semgalliem (Zemgale) ar dārgu kuģi (te domāts kuģis, kas piekrauts ar dārgām precēm) apkārt Domesnaes (Kolkasrags).”

Guntis Zemītis rakstā „Zinātnieks ar misijas apziņu – Jānis Graudonis” stāsta par arheologu, kurš vadījis izrakumus daudzās lībiešu izsenis apdzīvotās vietās: Ikšķilē, Turaidā un citur. Saulvedis Cimermanis rakstam „13. gadsimta hronikas un Latvijas kultūrainava” par pamatu ņēmis 13. gadsimta beigās vācu valodā tapušo Atskaņu hroniku un latīņu valodā rakstīto Indriķa hroniku. Abās hronikās var atrast ziņas par apmetnēm, ceļiem un ūdensceļiem, saimniecisko darbību. „Saiknē ar seno igauņu, latviešu un lībiešu dzīvesveidu, tradicionālo kultūru un kristietības uzspiešanu abi hronisti runā, ka iekarojamo zemju iemītnieki pielūdz dabas dievības un to tēlus, piekopj nekristīgus rituālus, ka viņiem ir rituālu vietas. Tomēr rituālu vietas kā kultūrainavas sastāvdaļas hronisti nosauc visai izvairīgi: ir pieminēti lībiešu dievību tēli, igauņu svētie meži un apakšzemes alas – slēptuves.”

Interesantas ar lībiešu apdzīvotām vietām saistītas ziņas var atrast Jura Urtāna rakstā „Jūras dibena kultūrainava” un Andra Zvirgzda „Sastapšanās ar dzīvu un augošu pagātni”.

Nākamajā gadā aprit 165 gadi kopš akadēmiķa Andersa Jūhana Šēgrēna lībiešu ekspedīcijas. Kalendārā šis notikums atzīmēts ar plašu pārpublicējumu no S. Cimermaņa raksta žurnālā „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” 1996. gada 4./5. numurā. Pieminēšanas vērts ir arī S. Cimermaņa apraksts „Vidzemes lībiešu modinātāja”, kas veltīts Pāles novadpētniecības muzeja vadītājai Rasmai Noriņai.