“Šurp grāmatas, uz skolu” – tā varētu nosaukt līvu jauniešu pašreizējo darbību, proti, līvu tradīciju, valodas un vēstures apgūšanu, jo diemžēl ne ģimenē, ne arī skolā pārāk daudz zināšanu nav iegūts. Tā nu par darbības mērķi izvirzot sevis un arī citu izglītošanu, jaunieši lasa, pēta, piedalās un rīko.

Plāni ir dažādi, sākot no vismazākajiem kopā sanākšanas vakariem, līdz – tas laikam atkarīgs no pašu uzņēmības, kuras pagaidām netrūkst, un vecāko lībiešu atbalsta, jo nedrīkst aizmirst, ka tauta sastāv no trim paaudzēm, un vecāko uzdevums būtu nodot zināšanas un pieredzi jaunajiem.

Vēl pirms tagadējās jauniešu grupas apzināšanās par vienotu kopumu ar kopīgu mērķi saistībā ar tā dēvētajām līvu lietām, bieži vien sanāca tikties dažādos folkloras pasākumos, ik pa brīdim mainīties ar dziesmu vārdiem, tikties lībiešu valodas stundās un kopā priecāties par interesantiem sev jaunatklātiem vārdiem.

Liela daļa jauniešu īpaši uzsver, ka svarīgi būtu draudzēties ar radu tautām, tāpēc vairākkārt esam ciemojušies Igaunijā pie draugiem, kā arī uzņēmuši viņus šeit, Līvzemē. Daļa jauniešu, kas pastiprināti interesējas par vēsturi un arheoloģiju, šogad piedalījušies vairākos senajos festivālos Latvijā un Igaunijā, tērpušies 10.-12. gs. apģērbos, tādā veidā gūstot jaunas iespējas atgādināt pārējiem, ka lībieši neizmira nedz 12. gs., nedz 19. gs., kas vairumam jauniešu šķiet būtiski.

Viens no lielākajiem vēl 2006. gada notikumiem bija Jaungada sagaidīšanas svinības Mazirbē, kas sākās jau divas dienas iepriekš, sākumā ķerot lestes un skatoties filmu par ņenciem, tad nakts ballītē ar igauņiem un visbeidzot ar milzīgu jautrību ap pusotra simta cilvēku sastāvā, kas iekļāva gan ķekatas, gan dančus, rotaļas, ziedošanu Jūras mātei un, protams, arī kārtīgu izēšanos. Nedomāju, ka kāds no viesiem vairs šaubās par lībiešu eksistenci, turklāt visi nu zina arī vismaz desmit vārdus līvu valodā.

Jaunieši ir sarīkojuši lībiešu vakaru „Undīnē”, viesojušies Staicelē pie Staiceles jauniešiem, bijuši uz Sateseles pilskalna arheoloģisko izrakumu sezonas noslēguma pasākumu, apmeklējuši Ogres svētkus, rādījuši savas zināšanas 3 x 3 nometnē Laidzē, protams, piedalījušies Līvu svētkos Mazirbē un šobrīd cenšas iesaistīties arī Līvu savienības dzīvē. Savam priekam jaunieši devās laivu braucienā maršrutā Rinda – Irbe – jūra, kā arī rīkojuši vakarēšanas.

Ja runājam par tuvākiem plāniem, šobrīd aktuāla kļūst Jaungada sagaidīšana, ko daudzi vēlas padarīt par tradīciju, uz šiem svētkiem aicinot aizvien vairāk lībiešu un citu somugru tautu pārstāvju. Ilgtermiņa plāns ir sagatavot lībiešu kultūras un vēstures prezentēšanas programmu. Daļa jauniešu ir iecerējuši aizvien pamatīgāk apgūt senās un arī ne tik senās prasmes. Kas zina, ļoti iespējams, ka daļa tagadējo jauniešu būs zinātnieki, kas izdarīs svarīgus atklājumus par līvu senatni.

Tiesa, svarīgi ir neiestigt tikai pagātnē, jādomā arī uz priekšu, jo jebkurai tautai ir jāturas līdzi laikam. Parasti tas notiek tieši caur jauno paaudzi, tādēļ, apzinādamies to kā pienākumu, līvu jaunieši palēnām soļo uz priekšu un plāno, kā nodrošināt tautas attīstību un arī savu pēctecību ar vēl spējīgākiem un gudrākiem jauniešiem.