Doma par to, ka Ventspilī ir nepieciešamas lībiešu kultūras dienas, dzima kādā 2010. gada oktobra vakarā, kad Ventspils lībieši bija sanākuši uz kārtējo lībiešu valodas nedēļas nodarbību, ko organizējām sadarbībā ar nodibinājumu “Līvu fonds”, piesaistot finansējumu no Sabiedrības integrācijas fonda. Lībiešu valodas nedēļas bija pirmais projekts, ko Ventspils lībieši, Dāvja Stalta mudināti, uzņēmās īstenot. Visu iesaistīto aktīvā darbošanās prasījās pēc turpinājuma un deva ticību, ka mums varētu izdoties kopīgā projektā iekļaut arī lībiešus no pārējās Latvijas.

Lībiešu kultūras dienu ieskicējums balstījās uz diezgan ambiciozu ideju – pasludināt Ventspili par lībiešu galvaspilsētu, jo lielākā daļa Lībiešu krasta ciemu iedzīvotāju, pametot dzimtos ciemus, par savām jaunajām mājām izvēlējās Ventspili. Un kur tad vēl, ja ne lībiešu galvaspilsētā būt lībiešu kultūras dienām? Taču, domājot par to, kādām tām būt, sākotnēji šķita, ka tām jābūt tradicionāli tautiskām, ar akcentu uz vēsturisko mantojumu. Tā arī pirmie kultūras dienu pasākumu uzmetumi sastāvēja no lībiešu kolektīvu koncerta un atmiņu stāstījumiem.

Iespējams, ka tādas arī būtu pirmās kultūras dienas, ja vien Lībiešu kultūras centrs 2011. gadu nebūtu izsludinājis par Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu, un tas jau nozīmēja, ka lībiešu kultūra ir ne tikai tradicionālais mantojums, bet arī šodienas aktualitāte un rītdienas izaicinājumi. Tātad tādām jābūt arī lībiešu kultūras dienām.

Turklāt 2011. gada 13. janvārī Ventspils Galvenajā bibliotēkā notika Līvzemes dzejnieka Friča Dziesmas 105. dzimšanas dienai veltīts pasākums “…zvaigžņu virmā sācies viss, un zvaigznēs visam beigties…”, kurā, tiekoties ar Ventspils bibliotēkas direktores vietnieci Olitu Šteinmani un Ventspils pilsētas domes Kultūras komisijas vadītāju Ilzi Buņķi, saņēmām gan iedrošinājumu uzdrošināties, gan piedāvājumu sadarboties.

Pirmās lībiešu kultūras dienas Ventspilī norisinājās 2011. gada 16. un 17. septembrī, un, lai tās būtu ne tikai izklaidējošas, bet arī izglītojošas, tika nolemts pirmajā dienā sadarbībā ar Ventspils Galveno bibliotēku rīkot konferenci “Lībieši: valoda, vēsture, identitāte”. Konferencē ar lekciju “Lībieši jeb līvi Latvijas kultūrvēsturē 10.–13. gadsimtā” piedalījās Turaidas muzejrezervāta pētniece Ligita Beitiņa, ar savu topošo grāmatu “Lībiešu rakstu valoda” iepazīstināja filoloģijas doktors Valts Ernštreits, bet vēstures doktore Renāte Blumberga uzstājās ar lekciju “Lībieši – valoda, kultūra un identitāte 20. gadsimtā”. Līdztekus konferencei Ventspils Galvenajā bibliotēkā bija apskatāma arī trešā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu ceļojošā izstāde Līvõd kuņšt (Lībiešu māksla). Savukārt 17. septembrī Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā notika koncerts „Vai pazīsti to zemes tiesu, kur Zilie kalni, jūras krasts…” (Pētera Damberga dzejoļa rindas), kurā piedalījās Rīgas lībiešu ansamblis Līvlist, Ventspils novada lībiešu folkloras kopas Kāndla un Piški kāndla, Ventspils lībiešu ansamblis Rāndalist, Kolkas lībiešu ansamblis Laula, līvu jauniešu ansamblis Nurmorkestõr, ansamblis Ventiņ un Ventspils danču klubs.

Jāatzīst, ka bez Lībiešu kultūras centra (Valta Ernštreita, Gundegas Blumbergas un Renātes Blumbergas) ieinteresētības un atbalsta Lībiešu kultūras dienas noteikti nebūtu tik saturīgi bagātas, kādas tās izdevās jau pirmajā reizē. Arī toreizējais Līvu savienības valdes priekšsēdētājs un nodibinājuma “Līvu fonds” vadītājs Dāvis Stalts palīdzēja veidot kultūras dienu saturu un nodrošināja projekta līdzfinansējumu. Liela atsaucība tika saņemta arī no visiem lībiešu kolektīviem, kuri ar savu klātbūtni svētkus darīja bagātus un krāsainus. Ļoti daudz darba pirmo lībiešu kultūras dienu tapšanā un norisē ieguldīja Ventspils lībieši Ausma Ernestovska, Ritma Stūre, Diāna Grīnfelde, Daiva Bazilēviča, Vita Švindberga, Vents Priedoliņš un citi. Jāpiemin, ka vissvarīgākais iemesls veiksmīgai kultūras dienu norisei bija vairāku lībiešu organizāciju sadarbība.

Otrās Lībiešu kultūras dienas Ventspilī notika 2012. gada 14. un 15. septembrī, un tās no visām bija visbagātākās ar kvalitatīviem pasākumiem. Galvenokārt jau tāpēc, ka no Lībiešu kultūras centra tika pārņemta starptautiskās zinātniskās konferences Livonica II “Lībieši: valoda, vēsture, kultūra” rīkošana. Pirmā konference notika Rīgā 2011. gadā Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada laikā, bet nākamās trīs norisinājās Ventspilī – tieši Lībiešu kultūras dienu laikā.

Turklāt bijām atraduši veiksmīgu svētku programmas risinājumu – kultūras dienas iesākās ar ieskaņas pasākumu piektdienas vakarā Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kura laikā tika atklāta Limbažu muzeja krājumu glabātājas Rasmas Noriņas izstāde “Vidzemes lībieši un viņu pēcteči” un runāts par Baibas Šuvcānes nesen iznākušo grāmatu “Lībiešu krasta stāsti”. Ieskaņas pasākumu ar muzikāliem priekšnesumiem papildināja ne tikai Ventspils lībiešu ansamblis Rāndalist un Ventspils novada lībiešu folkloras kopa Kāndla, bet arī Latviešu Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa Rēvele. Viesus no Igaunijas apmeklēt Lībiešu kultūras dienas bija ieinteresējusi tūrisma konferencē Igaunijā iegūtā informācija par to, ka Ventspilī šādas dienas tiek rīkotas.

Lībiešu kultūras dienu otrā, svarīgākā, diena iesākās ar īsu piemiņas brīdi pie lībiešu dzejnieka Jāņa Prinča pieminekļa un turpinājās ar starptautisko zinātnisko konferenci Livonica II “Lībieši: valoda, vēsture, kultūra”. Konferences pirmā daļa notika Ventspils Galvenajā bibliotēkā, un tajā bija iespēja noklausīties vairākus referātus: sociolingviste Gunta Kļava stāstīja par lībiešu valodas ietekmi latviešu valodā, vēstures doktors Guntis Zemītis lasīja referātu “Lībiešu zemes un sabiedrība dzels laikmeta beigās un viduslaiku sākumā un vai vendi bija lībieši”, bet vēstures doktors Armands Vijups referātā “Stāsts par baptistu lūgšanu namu: no Lielirbes līdz Ventspilij” stāstīja par vēsturiskās celtnes ceļojumu laikā un telpā. Pirmo daļu noslēdza novadpētnieces Baibas Šuvcānes stāstījums par lībiešu ieguldījumu kultūrmantojuma saglabāšanā grāmatās jaunākajos laikos.

Konferences Livonica II otrā daļa, kas norisinājās Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā,  tika veltīta tikko iznākušajai “Lībiešu–igauņu–latviešu” vārdnīcai. Tās prezentācija bija Lībiešu kultūras dienu nozīmīgākais notikums. Pie Mazirbes stacijas ar vārdnīcu iepazīstināja tās sastādītājs Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Dr. phil. Valts Ernštreits. Pasākumā ar uzrunām uzstājās Starptautiskās lībiešu draugu biedrības Igaunijas nodaļas vadītājs profesors Karls Pajusalu, Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Jaunās vārdnīcas kā dāvinājumu saņēma gan vārdnīcas teicēju – Pētera Damberga un Katrīnas Krasones – pēcteči, gan Līvu savienība, Lībiešu kultūras dienu organizatori, konferences Livonica II dalībnieki un mūzikas kolektīvu vadītāji.

Otrās lībiešu kultūras dienas Ventspilī noslēdzās ar emocionālu vakara pasākumu – performanci “Lībiešu gads” Livonijas ordeņa pilī, kurā savus stāstus par lībiešiem dzejā izteica dzejnieki Valts Ernštreits un Kārlis Vērdiņš, bet muzikālu priekšnesumu sniedza komponists Raimonds Tiguls un Kristīne Kārkle-Puriņa (balss), Staņislavs Judins (kontrabass), Artis Orups (bungas) un Edgars Kārkls (dūdas).

Gatavojot trešās kultūras dienas, jau bija skaidrs, ka jāpieturas pie iepriekšējo gadu veiksmīgā plāna. 2013. gadā Lībiešu kultūras dienas iesākās 13. septembrī, kad Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja Lielirbes baptistu lūgšanu namā tika atklāta Baibas Dambergas grafiku izstāde Ikš Bārban (Viens Bārbans), bet ieskaņas pasākumā piedalījās Ventspils lībiešu ansamblis Rāndalist, folkloras kopa Rēvele (Igaunija), Sangastes sievu ansamblis Koidu Tähed (Igaunija) un Ventspils novada līvu kopa Kāndla.

Nākamajā dienā Ventspils Livonijas ordeņa pils Kapitula zālē norisinājās starptautiskā zinātniskā konference Livonica III „Lībieši: valoda, vēsture, kultūra”. Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” vadītāja Māra Zirnīte stāstīja par lībiešu kultūras atdzimšanu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Par lībiešu vēsturi referātā “Lībiešu ciemi 60. un 70. gados igauņu zinātnieku acīm” runāja vēstures doktore Renāte Blumberga (Helsinku Universitāte). Filoloģijas doktors Valts Ernštreits (Tartu Universitāte) stāstīja par Rīgas lībiešu ansambļa Līvlist dibinātāju un lībiešu pašapziņas modinātāju Emmu Ērenštreiti, bet vēstures doktore Irisa Priedīte iepazīstināja ar lībiešu materiālās kultūras apzināšanu, vākšanu un izpēti Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Konference noslēdzās ar fotogrāfa Valda Brauna jaunā fotoalbuma “Sāļie vēji” prezentāciju. Albumā fotogrāfs iekļāvis 70.–80. gadu Kurzemes jūrmalas zvejnieku fotoattēlus un lībiešu dzejnieka Ulda Krasta dzejoļus. Konferencē muzikālas pauzes piedāvāja Sangastes sievu ansamblis Koidu Tähed un Rīgas lībiešu ansamblis Līvlist.

Noslēdzot kultūras dienas pasākumus, 14. septembrī Ventspils Kultūras centrā notika lībiešu kolektīvu sadziedāšanās Līvõd vešprāiga (Lībiešu vakarēšana), kurā piedalījās kopas Kāndla un Piški kāndla, Līvlist, Koidu Tähed, Rēvele, Laula, Salaspils lībiešu koris Lōja un Ventspils lībiešu ansamblis Rāndalist. Koncertā Ulda Krasta dzejoļus lasīja teātra studijas “Savējie” audzēkņi, savu ekspresizstādi par lībiešiem piedāvāja Herberta Dorbes muzejs “Senču putekļi”.

Ceturtās lībiešu kultūras dienas tika veidotas pēc tā paša scenārija, kāds bija iepriekšējos gados, tikai šoreiz vairāk centāmies iesaistīt vietējos cilvēkus. Tā, piemēram, domājot par izstādi, tika uzrunāts Ventspils laikraksta “Ventas Balss” fotogrāfs Juris Ģigulis, kurš sadarbībā ar Ventspils teātra aktieri Antaru Grīnfeldu izveidoja savdabīgu fotoizstādi “Jāņa Prinča diena”.

Savukārt starptautiskajā zinātniskajā konferencē Livonica IV „Lībieši: valoda, vēsture, kultūra” par lībiskajiem vietvārdiem Zlēku pusē stāstīja Ventspils rakstniece Laimdota Sēle, bet laikraksta “Ventas Balss” redaktores vietniece Līga Gabrāne pētīja Jāņa Prinča mājas iespējamo atrašanās vietu Ventspils Ostgalā. Novadpētniece Baiba Šuvcāne iepazīstināja ar Prinču dzimtu, bet tulkotāja un Jāņa Prinča pēctece Ulla Frasere – ar Prinču 1845. gadā izdoto dzejas grāmatu “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”.

Jāņa Prinča grāmatas “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” 3. izdevums. Ventspils, 2015.

Konferences otrajā daļā notika Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa sarakstītās grāmatas “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” trešā izdevuma atvēršana, bet noslēgumā Tartu Universitātes profesors Tīts Reins Vītso lībiešu valodā stāstīja par zinātnisku rakstu krājumu “Pētījumi par lībiešu valodu” (Studies on Livonian), kas tapis Tartu Universitātē un ko veidojuši vairāku valstu zinātnieki. Noslēdzot ceturtās Lībiešu kultūras dienas, 13. septembrī, Ventspils Livonijas ordeņa pilī izskanēja koncerts Rānda kīelad (Jūmalas zvani), kurā piedalījās Salaspils lībiešu koris Lōja un Liepājas zvanu koris Campanella.

Atskatoties uz lībiešu kultūras dienu pasākumiem četru gadu garumā, jāatzīst, ka tie nebūtu iespējami bez pašaizliedzīgā darba, ko ieguldīja Ventspils lībieši, jo īpaši Ausma Ernestovska, Diāna Grīnfelde, Ritma Stūre, Daiva Bazilēviča, bez atbalsta, ko saņēmām no Līvu savienības, Lībiešu kultūras centra, Latviešu valodas aģentūras, Ventspils pilsētas domes, bibliotēkas, muzeja, Kultūras centra un ziedotājiem Igora Skoka un Kārļa Akuma (z/s Akmeņkalni), bez fantastiskās atsaucības no lībiešu kolektīviem un to vadītājiem, īpaši Ilgas Pornieces (Kāndla), Ģirta Gailīša (Lōja), Lauras Šmidebergas (Rēvele), Dzintras Tauniņas (Laula) un Venstpils lībiešu ansambļa Rāndalist dalībniecēm, kas kuplināja ikvienu kultūras dienu pasākumu.

2015. gadā Ventspils lībieši nolēma iepauzēt un kultūras dienas nerīkot, kā arī turpmāk tās rīkot reizi divos gados. Šāds lēmums tika pieņemts, lai lībiešu kultūras dienas, laikam ritot, nezaudētu savu kvalitāti un tām varētu iespējami labi sagatavoties. Šogad lībiešu kultūras dienas Ventspilī atkal būs! Tās tiks rīkotas 1. un 2. oktobrī, lai pieskaņotos Somugru dienām, kas nu jau tradicionāli Rīgā norisinās trešo gadu. Šogad kultūras dienu vadību ir uzņēmusies Baiba Andersone, kuras vadībā Ventspils 6. vidusskolas skolēni izstrādā zinātniskos darbus par lībiešiem, skolēnu veikums tiks prezentēts lībiešu kultūras dienās.

Ja ir nepieciešams atbildēt uz jautājumu, kas ir Lībiešu kultūras dienas, vienā vārdā es teiktu SADARBĪBA, bet divos – SALIEDĒTA DARBĪBA, jo tikai SALIEDĒTI DARBOJOTIES ir iespējams izveidot tādu programmu, kurā savām vēlmēm atbilstošu pasākumu var atrast ikviens apmeklētājs. Ļoti ceru, ka mums tas arī izdevās.

No 2016. gada Lībiešu gadagrāmatas.