Šodien sākas pusotru gadu garš biedrības “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs) projekts “Mūsdienu Lībiešu kultūrtelpas vēsturiskās saknes”, kurš noslēgsies nākamā gada nogalē un ieguva atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja” konkursā.
Tas ir izglītojošs projekts, kas lībiešu kopienas locekļiem palīdzēs izzināt tos laika posmus lībiešu vēsturē, kad aizsākās, noformējās un attīstījās tie viedokļi, uz kuriem šobrīd lielā mērā balstās mūsdienu lībiešu kopienas identitātes pamati: lībiešu kopības apzināšanās caur savas sabiedriskās organizācijas nodibināšanu, kopdziedāšanas tradīcija koros un ansambļos, centieni paaugstināt lībiešu valodas statusu, lībiešu valodas apgūšana un tās lietojuma stiprināšana, lībiešus vienojošo simbolu – karoga un himnas – ienākšana apritē un kolektīvā akceptēšana, lībiešu grāmatniecība un preses izveidošanās.
Projekta ievirzi nosaka lībiešu kopienai būtisku notikumu apaļās jubilejas 2022. un 2023. gadā. Nozīmīgākās no tām ir simtgades kopš pirmā lībiešu kora nodibināšanas (1922), pirmās lībiešu sabiedriskās organizācijas “Līvõd īt” (Līvu savienība) izveidošanas, lībiešu karoga iesvētīšanas, lībiešu valodas mācīšanas uzsākšanas skolās (1923). 2022. gadā aprit 50 gadi kopš lībiešu ansambļu “Līvlist” un “Kāndla” nodibināšanas, kā arī 30 gadi kopš atjaunotā lībiešu mēnešraksta “Līvli” iznākšanas un pirmās lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometnes. 2023. gadā aprit 35 gadi kopš atjaunota Līvu savienība (tolaik ar nosaukumu Lībiešu kultūras savienība). Šogad un nākamgad jubilejas svinēs vairāki nozīmīgi lībiešu kultūras darbinieki, piemēram, mākslinieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Belte, lībiešu kormūzikas pamatlicēja Margarete Stalte, literāts Augusts Skadiņš, sabiedriskā darbiniece un lībiešu ansambļu dibinātāja Emma Ērenštreite, novadpētniece un sabiedriskā darbiniece Valda Marija Šuvcāne u. c.
Pusotra gada laikā portālā Livones.net tiks publicēti raksti par nozīmīgiem Lībiešu kultūrtelpas veidošanās vēsturiskajiem aspektiem un personībām. Lai parādītu, ka lībiešu valodas lietošanas un mācīšanās, lībiskās pašapziņas u. c. jautājumi ir nodarbinājuši arī iepriekšējās lībiešu paaudzes, portālā tiks publicēti attiecīgas ievirzes raksti no 1930. gados iznākušā mēnešraksta “Līvli” ar tulkojumu latviešu valodā, kā arī jaunāku laiku liecības rakstu sērijā “Atjaunotā mēnešraksta “Līvli” zelta fonds”.