Apzinoties, ka aprakstīt starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” norises visaptveroši nav iespējams, darīsim, kā teicis mūsu ansambļa kādreizējais muzikālais vadītājs Dzintars Kļaviņš, “pušķīšos”.

Gatavojoties folkloras ansambļu skatei, “Līvlist” seno, nodzeltējošo nošu krājumā atradu rotaļu “Ko mēs, bērni (ļaudis), darīsam?”. Tā mums labi noderēja, lai iekļautos šāgada “Baltica” tematikā “Spēle”.

“Līvlist” 2022. gada folkloras festivālā “Baltica”.
Guntas Loginas foto

Rotaļu 1992. gadā Dzintars Kļaviņš iekļāvis “Ziemeļkursas folkloras materiālos ansamblim “Līvlist”, rakstīdams: “Šie teksti un melodijas pārstāv ne vien lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas “Līvõd rānda”seniedzīvotāju līvu dziesmas, bet arī lībiskā dialekta ļaužu iecienītās dziesmas pēdējo 100 gadu laikā.” Rotaļā ir gan spēlēšanās ar vārdiem, iepazīstot apkārtējo pasauli – mājas, mežu, jūru, ļaudis, putnus –, gan blakus skan latviešu un lībiešu valoda: “Spēlēsim vārdu spēli! Lōlidi lōlam! “

Zinām, ka putniem lībiešu folklorā ir nozīmīga vieta un loma. Tādēļ ar prieku un patikšanu festivālā spēlējāmies arī ar putnu balsīm, kuru atdarināšanu lībiešu mēlē pierakstījis Oskars Loritss.

Strazds lībiski dziedot tā:

“Pȯis, pȯis, kēv nītsõ, kēv nītsõ! Ied vitsõ, ied vitsõ! Ajā ulz, ajā ulz!”

Puis,puis, ķēv pļave, ķēv pļave! Griež vic, ģriež vic! Dzen āre, dzen āre!

Bezdelīga šitā:

“Vitš vīḑõr, vitš vōḑõr, nēļa neitst iztulūb. Tšvirru, tšvirru, tšvirr!”

Vič vīģor, vič voģor, četrs meits iznāc. Čvirru, čvirru, čvirr!

Krauklis tā prātīgi:

“Maŗī, kus tarīļ? Mis pa kalā, mis pa kalā? Oksā kalā!

Marij, kur i šķīvs? Kas pa zīv, kas pa zīv? Kazrags!

Dzērve satraukti:

“Trīņ, Grīet, Trīņ, Grīet! Tulgid tāgiž, suodā um jarā lǟnd!”

Trīn, Griet, Trīn, Griet! Nāč atpakaļ, karš ir aizgājs prom!

Bet zvirbulis ziņo:

“Vīm, vīm, vīm…”

Liets, liets, liets līst…

Dziesmas noslēgumā visi putni dzied vienlaikus uz visām debesu pusēm, gan saulei spīdot, gan lietum līstot. Tāda ir “Baltica”!

Un, lūk, ansambļa “Līvlist” dalībnieku pārdomas, izskanot festivālam.

“Līvlist” 2022. gada folkloras festivālā “Baltica”.
Guntas Loginas foto

Laila Niedre: Festivāls “Baltica“ ir kā upe, ļaujies tās tecējumam un sajutīsi, ka esi starp savējiem. Tie ir svētki, kuros satiekas sen zināmi ļaudis (kolektīvi) ar jauniem, līdzīgi domājošajiem. Tas jau ir kļuvusi par tradīciju, kuras spēks ir spējā mainīties. Ja vēlies atkārtot pagājušo, tas neizdosies, jo laiks ir cits un upe ir cita.

Lai svinētu, jāiesaistās – jādzied, jādejo, jārotaļājas, jāuzzina, jāstāsta, jāieklausās. Ja būsi vērotājs, svētkus nepiedzīvosi. Interesanti saklausīt nedzirdētas dziesmas, interesanti fiksēt, kuras dziesmas un rotaļas vēl aizvien skan šādā kopā sanākšanas reizē. Festivāls it kā nemanāmi, bet noteikti atgādina par vērtībām, par pasaules kārtību un stiprina. Šajā gadā spēcināja “Vilkaču“ Turaidā dziedātā karavīru dziesma, Popē kopā ar “Rēveli“ izdziedātā ukraiņu dziesma.

Svētki ir izskanējuši, sākusies ikdiena. Tikai ikdienā strādātais darbs mūs sagatavo svētkiem. Mans novēlējums – izbaudīt ne tikai svētkus, bet arī regulāro darbu, kas ļauj tos svinēt, kļūt par savējo.

“Līvlist” 2022. gada folkloras festivālā “Baltica”.
Guntas Loginas foto

Diāna Logina (“Līvlist” vadītāja): Šī bija pirmā “Baltica” kopā ar “Līvlist”. Bija ļoti interesanti katru dienu būt citā vietā: Turaidā, Siguldā, Rīgā, Ventspilī, Popē. Bija iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem, redzēties ar jau pazīstamiem, piedzīvot “Baltiku” no jauna pēc ilga pārtraukuma. “Baltiku” vairāk asociēju ar ģimeniskuma sajūtu, gan ar savu kolektīvu, gan citiem, kas ieklausās, uzklausa, palīdz, atbalsta. Visās vietās jutāmies gaidīti, pieņemti, iekļauti. Bija iespēja dziedāt kopā ar “Skandiniekiem” atklāšanas koncertā Turaidā, ar citām kopām Ventspilī. Prieks, ka bija iespēja piedalīties un dalīties ar lībiešu kultūras mantojumu, dziesmām, dejām.

Jēkabs Raipulis: Patīkami bija pēc ilgāka pārtraukuma piedalīties plašākā pasākumā un pārliecināties, ka kovids un citas draņķības nav izputinājušas šo pasākumu. Svētki notika pēc tradicionālā scenārija. Protams, nebija tik krāšņi un bagāti ar viesu kolektīviem kā pirmajās reizēs. Nedaudz patraucēja arī laiks un dažas organizatoriskās nepilnības, bet piestrādāts bija un pacēlums arī.

Kā jau iepriekšējos festivālos, dominēja saimnieku, t. i., Latvijas kolektīvi. No viesiem spēcīgu iespaidu atstāja Lietuvas kolektīvi: gan dziesmu, tērpu un deju izteikti nacionālais raksturs, gan izpildījuma kvalitāte, arī tas, ka skan ”resnas” vīru balsis. Arī igauņi, kā parasti, līmenī. Serves pussalas ansamblī mēģināju saskatīt kādu, kurš varēja būt no tikšanās mūsu koncertceļojumā Sāremā, bet tik nobriedušus dalībniekus neieraudzīju.

Latvijas kolektīvu sastāvs visraibākais, gan skatot pēc novadiem, gan tautībām. Visvairāk, šķiet, bija no Latgales, bet arī no citiem novadiem pārstāvniecības netrūka. Dziesmas un arī dejas diezgan tradicionālas, arī 1930. gadu ziņģes jau ir kļuvušas par tautasdziesmām. Brīžiem likās, ka tiek spiests uz pikantumu, lai radītu lielāku iespaidu. Priecē, ka nav pareizas vai nepareizas tautiskas dziedāšanas kanonu. Ļoti patīkamu iespaidu atstāja latviešu dziesmu ansamblis no Tallinas “Rēvele” Lauras Šmidebergas vadībā, gan repertuāra ziņā, kurā gan oriģinālas latviešu melodijas, gan ansambļa dalībnieku savāktajā materiālā pa bērnu skaitāmajiem pantiņiem. Viena meitene tos skaitīja vairākas minūtes neapstājoties kā reperis. Salīdzināja ar līdzīgiem igauņu. Mēs pielikām arī “Ikki, kakki…”. Aizkustinošs brīdis bija, kad ansamblis Popes koncertā sāka dziedāt kādu ukraiņiem veltītu ukraiņu dziesmu, kurā aicināja piedalīties arī citu ansambļu dziedātājus, un sanāca gandrīz pilna skatuve. Diemžēl dziesmu nezināju. Liekas neviena ukraiņu ansambļa nebija. Dziedāja vairāki krievu ansambļi, bet to repertuārā par meitenēm, kuru puķu dārziņos pēc puķēm var pateikt, vai viņa dabonama, vai jau aizņemta…

Man vislabāk patika nelielā tikšanās ar Popes ansambļiem Popes kultūras nama pagalmā. Tur vietējie ansambļi stāstīja par sevi, dziedāja jaunatrastās dziesmas, organizēja dažas dejas. Aktīvi darbojās “Kāndla”. Liekas, arī mēs labi norāvām “Annas kazu…” Kad jau ir vīru balsis, tad skan. Manuprāt, turējāmies arī citās dziedāšanās. Tomēr šādos pasākumos vajadzētu maksimāli mobilizēties. Mūs jau atkal bija aizmirsuši iekļaut programmā gan Popes kultūras namā, gan estrādē. Tomēr pielaida. Žēl, ka nebijām Talsos. Pa radio izklausījās pacilājoši.

“Līvlist” 2022. gada folkloras festivālā “Baltica”.
Guntas Loginas foto

Dace Logina: “Baltica 2022” bija ļoti mierīga gaisotne. Jau iepriekš esmu piedalījusies festivālā gan ar Baltinavas etnogrāfisko ansambli, gan BMMS vijolnieku ansambli. Iepriekšējos gados bija liels uztraukums par priekšnesumiem, par visu norisi. Taču šogad likās mierīgi, bez stresa, diezgan pozitīvi, pat jautri. Diemžēl mazas dezinformācijas dēļ dažas lietas nebija saprotamas, kur tieši un cikos jābūt, kas tālāk sekos.

Manuprāt, “Līvlist” ir kā viena liela ģimene, visi ļoti draudzīgi, saprotoši, izpalīdzīgi. Šajā kolektīvā ir ģimeniskuma sajūta, pieļauju domu, ka tāpēc šogad man nebija uztraukuma ne par ko!

“Līvlist” 2022. gada folkloras festivālā “Baltica”.
Guntas Loginas foto

Baiba Kūlaine: “Baltica” ir laiks, kad sanākt kopā, radīt un gūt iespaidus. Sadziedāt, sadejot, saspēlēt. Sajusties piederīgam sev, savam kolektīvam, saviem tuvajiem, savai tautai.

Roberts Sīlis: “Baltica 22” ir vēl viens spēcīgs atgādinājums Baltijas teritorijā dzīvojošo tautu kopībai, spēkam un nostājai pret šobrīd notiekošo, man bija gods un prieks piedalīties! Ar nepacietību gaidu “Baltica 2023”.