Žurnāla “Domuzīme” jaunākajā numurā (2/2022) plašs raksts veltīts lībiskajam dialektam kā daļai no Ziemeļkurzemes identitātes. Tā autore Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta darbiniece Anete Ozola pētījumā “Tāmnieku īsā runa” aplūkojusi dialektu pētījumus, izlokšņu pārmaiņas, dialektu īpatnības un savdabības. Pētniece uzsver, ka

“valoda nevar pastāvēt bez dialektiem – tajos slēpjas senākas valodas pēdas, kas palīdz valodai eksistēt un to bagātina”.

Pētniece atgādina dialektoloģes Martas Rudzītes pieņēmumu, ka “lībiešu valoda visstiprākā ir bijusi laikā, kad lībieši bija divvalodīgi un pastāvēja aktīvi latviešu un lībiešu kontakti”. Profesore uzskatījusi, ka tolaik lībieši vēl domājuši un mājās runājuši lībiski, bet saziņai ārpus mājas jau izmantojuši latviešu valodu. Pētniece pieļauj iespēju, ka to vēl varēja novērot pirms aptuveni simt gadiem.

Raksta autore analizē tādas lībiskā dialekta īpatnības kā gala zilbes patskaņu zudumu, trešās personas vispārinājumu, latviešu valodai netipisku locījumu lietojumu un citas. Anete Ozola pieskaras arī apvidvārdiem un citām leksiskajām īpatnībām. Raksta noslēgumā viņa informē, ka šogad izveidota apvidvārdu reģistrēšanas vietne Apvidvardi.lu.lv, kur ikviens var pievienot, apskatīt un komentēt vārdus, kurus lieto noteiktā apvidū.