Septiņas piektdienas – no 17. aprīļa līdz 27. maijam – Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajā TV kanālā un portālā Tavaklase.lv skatāma lībiešu valodas stunda. Tādas iespējas lībiešiem vēl nekad nav bijis – caur televizoru un dažādu viedierīču ekrāniem iepazīstināt jauno paaudzi ar Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodu un kultūru.

24. aprīļa stundas filmēšana Košragā: (no kreisās) Gunta Kļava, Dāvids Ernštreits, Julgī Stalte un Valts Ernštreits.
Mildas Dailidenaites foto

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekta Tavaklase.lv idejas autoru sākotnējais piedāvājums LU Lībiešu institūtam gan bija piezemētāks – septiņās divdesmitminūšu nodarbībās ar nosaukumu “Lībiešu valoda” mācīt valodu. Projekta īstenotāji piedāvāja tehnisko nodrošinājumu – telpu, statisku kameru bez montāžas iespējām un ētera laiku – katru piektdienu 10.20. Kā to aizpildīt – tas Lībiešu institūta ziņā. Lai nu kam, bet IZM gan vajadzēja zināt, ka valsts nav pakustinājusi ne mazo pirkstiņu, lai trīsdesmit neatkarības gados izveidotu sistēmu lībiešu valodas apguvei, sagatavotu mācību līdzekļus vai vismaz kvalificētus valodas skolotājus. Taču, manuprāt, tas bija labs veids, kā ministrijas ierēdņiem sagatavoties gadījumam, ja nu atkal lībiešu sabiedriskās organizācijas sāk žēloties, ka nav valsts atbalsta lībiešu valodas un kultūras saglabāšanai un attīstīšanai: kā nav atbalsta?! Mēs taču jums devām iespēju visus Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnus izglītot lībiešu valodā!

Laiks no piedāvājuma līdz pirmajai stundai bija ļoti īss – nepilnas divas nedēļas. Ar to pietiek, lai mācītu fiziku, dziedāšanu vai latviešu valodu, kur jau ir gadu desmitu iestrādes un var izvēlēties pedagogus – labākos no labākajiem. Attiecībā uz lībiešu valodu viss ir pirmreizīgs, tas nozīmē, bija jāsāk no baltas lapas. Labi, ka Lībiešu institūta pētniekiem uzreiz bija skaidrs – valodu septiņās nodarbībās iemācīt nevar. Piešķirtais laiks jāizmanto ar jēgu, lai izskaidrotu, kas ir pirmiedzīvotāji un kas ir lībieši, kur viņi dzīvojuši un dzīvo, kāda ir viņu nozīme Latvijas kultūrā un, jā, kā skan valoda, ar ko tā atšķiras no latviešu valodas. Turklāt nav prāta darbs radīt produktu, kas dzīvotu vien Covid krīzes laiku un pēc ārkārtas situācijas beigām zaudētu savu vērtību. Nē, kopējo laiku – divas stundas un 20 minūtes – var aizpildīt ar kvalitatīvu saturu, turklāt tādu, kas, papildināts un pilnveidots, būs noderīgs arī pēc gada, diviem un trim.

24. aprīļa stundas filmēšana Košragā: (no kreisās) Gunta Kļava, Valts Ernštreits un Julgī Stalte.
Mildas Dailidenaites foto

Un tā pēc pirmās neveiksmīgās pieredzes 17. aprīlī, kad institūta ļaudis saprata, ka projekta īstenotāju atstrādātajā sistēmā nekas nav maināms un nemainīsies, viņi atteicās no piedāvātā rāmja, sameklēja savu operatoru un devās uz Lībiešu krastu, lai veidotu savu redzējumu par lībiešiem, kas būtu baudāms ne tikai ar ausīm, bet arī vizuāli. 24. aprīļa stunda “Lībiešu valoda” no senā lībiešu ciema Košraga bija dzīva, krāsaina un skanīga. Tiesa, Tavaklase.lv titros ne ar vienu rakstu zīmi nebija pieminēti stundas veidotāji: scenārija autori Milda Dailidenaite, Gunta Kļava, Dāvids Ernštreits un Valts Ernštreits, operators Dāvids Ernštreits, stundas vadītāji Julgī Stalte un Valts Ernštreits. Varbūt tāpēc, ka viņi strādājuši bez samaksas un brīvprātīgi (ak, kā jau parasti tas notiek lībiešu lietās!), vienīgi tehniski šis pasākums tiek īstenots ar daļēju PostDoc projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527 un VPP projekta “Latviešu valoda” atbalstu.

24. aprīļa stundas filmēšana Košragā: Julgī Stalte un kazlēns.
Mildas Dailidenaites foto

Nākamās piecas lībiešu valodas stundas solās būt gana aizraujošas: dzirdēsim, kā lībiski runā Ulla Frasere un Dāvids Ernštreits, klausīsimies, ko par lībiskajiem vietvārdiem stāsta Baiba Šuvcāne, varēsim iepazīt Prinčus Ventspilī, Ako Salaspilī un Lāčplēsi Lielvārdē, novērtēt, kā skan lībiešu tautasdziesma “Pūt, vējiņi”.