2019. gada Latvijas literatūras gada balvas speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā saņēma Lībiešu kultūras centra izdotais bilingvālais dzejas krājums “Trilium/Trillium”. Latvijas Rakstnieku savienības laikraksta “Konteksts” maija numurā šim notikumam veltītas vairākas publikācijas.

Bilingvālais (Lībiešu/angļu) dzejas krājums “Trilium/Trillium”. Attēls: Zane Ernštreite.

Sarunā “Dažas impresijas par šī gada LALIGABA nominācijām” dzejnieks Edvīns Raups saka: “Jebkura speciālbalva it kā atceļ vai paplašina konkrēta konkursa nolikuma rāmjus, šajā gadījumā ir runa par fililoģisku brīnumu, pēc būtības mirušas valodas vēl vienu sprakšķi dzejas formātā. Faktoloģiski man šāda grāmata izskatās pēc dimanta olas, īsta retuma, jo senās un no ikdienas skatuves zudušās valodās jau ir laika iekodēta šī mītiskā garša, kas lasītāja sirdi saviļņo vēl pirms iepazīšanās ar tekstu. Tas bija iemesls, kāpēc kā traks ķēru pēc Ķempju Kārļa “Salacas upes trīs krastiem” (2013). Protams, es lasīju latvisko versiju un ar pirkstu vilku līdzi lībiskajam oriģinālam. Lībiski, protams, skan labāk… Taču visi trīs autori, tagad es runāju par Trillium, lieliski parāda tekstā savu poētisko identitāti un veido skanīgu trīsskani. Šajā grāmatā ir arī būtisks pielikums, Valta Ernštreita pārskats par lībiešu literatūru. Vārdu sakot, lieliska izvēle speciālbalvai.”

Literatūrzinātniece Sandra Ratniece papildina: “Varu, Edvīn, tev tikai piekrist, jo no nacionālās identitātes skatpunkta šis lībiešu dzejas krājums ir vērtība pati par sevi, gribētos ar to iepazīties tuvāk, tādēļ būtu jauki, ja šie teksti tiktu latviskoti.”

Rakstniece Inga Ābele recenzijā par Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa kopkrājumu “Trillium” ar virsrakstu “Lībiešu Lieldienas” raksta: “Ne vienam vien pasaules valodu pētniekam tieši lībiešu valoda bijusi savienojošais ķēdes posms, slieksnis, lai no somugru valodām pārkāptu baltu kultūrtelpā. Ja LU Lībiešu institūts ir augšāmceltā skelets, tad dzejas grāmata Trillium– valodas dzīvā miesa. (..) Lībiski sarunāties spēj ap 20 cilvēku. Bet Valts Ernštreits ar domubiedriem izdod dzejoļu grāmatu lībiski ar tulkojumiem angļu valodā, lai prezentētu to Londonas grāmatu tirgū un Stenforda Universitātē ASV. Tie ir svarīgi notikumi Latvijai kopumā, kad akcentēta tiek lībiešu valoda kā Latvijai vēsturiski nozīmīgs pirmelements. (..) Tas liek ikvienam aizdomāties par to, ka identitātes uztveres veids ir mainījies – etniskā un nacionālā identitāte mūsdienās pārstāj būt par “asiņu lietu”, aizvien biežāk kļūdama par izvēli, kur izšķirošā ietekme nav tik daudz mātes vai tēva tautībai, bet mīlestībai pret kādu noteiktu valodu un kultūru, kas rada cilvēkā piederības sajūtu.”