Nupat iznācis žurnāls „Ieva” (15. I), kurā viens raksts veltīts Dainim Staltam. Tur uzzinām ļoti interesantas lietas.

Piemēram, ka Daiņa dzīvesbiedres Helmī Staltes — tālāk seko citāts — ”vectēvs Kārlis bija dzejnieks, Līvu himnas autors un Līvu savienības dibinātājs. Savukārt vecāmāte Anna, zintniece, nāca no dzimtas, kura izdevusi pirmo līvu avīzi.” Jāatzīst, ka tik klajas aplamības reti izdodas lasīt, tādēļ atļaušos paskaidrot, kā tad ir ar to vectētiņu Kārli Stalti. Bet pirms publicēt šo nelielo rakstu, sazinājos ar tā autori Aivu Kaneponi. Viņa man paskaidroja, ka raksts žurnālā „Ieva” veidots, uzklausot Julgī Stalti, kā arī izmantojot senākas intervijas ar Helmī un Daini Staltiem. Konkrētā informācija par vectēvu Kārli nākot no 2005. gada žurnāla „Mūsmājas”, no žurnālistes Inas Eglītes raksta „Staltu ģimene noslēpums”, kas veidots pēc sarunas ar Helmī Stalti.

Valda Marija Šuvcāne ļoti daudzus gadus ir pētījusi lībiešu dzimtu ģenealoģiju, un to esmu turpinājusi arī es, rakstot grāmatas par lībiešiem. Par Staltu dzimtu, īpaši jau par dzejnieka Kārļa Staltes senčiem, ir pilnīga skaidrība.

Īsumā — Andrejs Stalte (1779–1848), kurš 1834. gadā pieņēma Staltes uzvārdu, bija precējies divas reizes: 1802. gadā ar Grietu (1780–1824), bet 1825. gadā — ar Babbi (1801–1865). Ar Grietu viņam bija divi dēli, Andrejs, kas mira mazotnē un Pēteris Stalte. Pētera vienīgajam dēlam Ansim piedzima pieci bērni, no kuriem viens bija mums visiem labi zināmais dzejnieks Kārlis Stalte. Viņš 1898. gadā apprecējās ar vācieti Virgīniju Lindikoff, ģimenē piedzima trīs bērni, bet divi nomira mazotnē. Liela izauga tikai meita Margareta. Viņa palika neprecējusies, bērnu viņai nebija. Tātad Kārlis Stalte nevarēja kļūt par vectētiņu nevienam… Ģimene 1941. gada pavasarī repatriējās uz Vāciju, K. Stalte nomira 1947. gadā, bet M. Stalte — 1978. gadā.

Dzimtas aizsācēja Andreja Staltes otrajā laulībā ar Babbi piedzima četri dēli — Ansis, Nike, Klāvs un Didriķis. Viņu pēcnācēji plaši sazaroja Staltu dzimtu. Helmī tēva Oskara Stalta priekšteči meklējami Didriķa zarā — Oskara māte Anna Štālere apprecējās ar Didriķa dēlu Kārli Stalti, kurš dzīvoja un strādāja Kolkā. Radniecību starp abiem Kārļiem varētu dēvēt par 2. pakāpes pusbrālēnu radniecību. V. M. Šuvcānes pierakstos atradu atzīmi, ka Staltu dzimtas koks savulaik ir iedots Helmī tēvam Oskaram Staltam.

Vēlētos precizēt arī ziņu par „vecāsmātes Annas dzimtu, kas izdevusi pirmo līvu avīzi”. Lībiešu mēnešrakstu „Līvli” no 1931. līdz 1939. gadam izdeva Līvu savienība ar Helsinku Akadēmiskā radu tautu kluba finansiālu atbalstu. Pirmo pusotru gadu „Līvli” redaktors bija Annas Staltes brālis Andrejs Štālers, bet pēc tam — dzejnieks Kārlis Stalte.