Par to, kā radās šī ideja, stāsta Līvu savienības priekšsēdētāja Ieva Ernštreite: „Līvu savienības sadarbība ar radu tautām ir bijis viens no galvenajiem darbības virzieniem kopš tās dibināšanas 1923. gadā. Pēdējos gados Līvu savienības kontakti ar radu tautu pārstāvniecībām Latvijā bija nedaudz pieklusuši. Vēlējos sadarbību atjaunot, tādēļ gada sākumā tikos ar Somijas un Igaunijas vēstniekiem, bet tikšanās ar Ungārijas vēstnieku iecerēta aprīlī. Sarunu rezultāti ir ļoti pozitīvi, vērsti uz labu sadarbību nākotnē.

Pirmais kopīgais sadarbības projekts īstenojās Somijas vēstniecībā. Mūsu tikšanās reizē Somijas vēstniece Pirko Hemeleinenas kundze bija ļoti ieinteresēta par lībiešiem, atzīdama, ka viņas zināšanas par radu tautas kultūru, vēsturi un valodu nav pietiekamas, un vēlēdamās iepazīt lībiešus un viņu kultūras mantojumu daudz dziļāk. Sarunas gaitā atklājās, ka vēstniecības rīcībā ir somu režisora Miko Pielas 1995. gadā uzņemtā dokumentālā filma „Pēdējie lībieši?”. Radās ideja to noskatīties kopā ar Līvu savienības biedriem.”

Vakara gaisotne vēstniecībā bija ļoti sirsnīga un draudzīga. Vēstniece uzrunā izteica patiesu gandarījumu par iespēju tikties un iepazīties ar daudziem Līvu savienības biedriem un pārrunāt turpmākās sadarbības iespējas. Lībiešus atbalstīt bija gatava arī Somijas Rozentāla biedrības priekšsēdētāja Helēna Johansone. Savukārt Līvu savienības priekšsēdētāja Ieva Ernštreite pateicās vēstniecei par uzaicinājumu, uzsvērdama, ka lībieši vienmēr ir jutuši somu tautas atbalstu un interesi. Nelielu pārsteigumu Somijas vēstniecei sagādāja ansambļa „Līvlist” ilggadējās dziedātājas – Ēdroma Velde, Dagmāra Ziemele un Iraīda Guļāne, kuras nodziedāja somu dziesmu somu valodā.

Dokumentālo filmu „Pēdējie lībieši?” ievada lieliskā Lībiešu krasta un lībiešu pazinēja, igauņu valodnieka Eduarda Vēri ierunātais teksts: „Esam Kolkas ciemā, Latvijas Kurzemē. Lībiešu krasta bijušajos zvejnieku ciemos dzīvo vairs tikai pieci gados veci lībieši, kuri vēl sarunājas dzimtajā lībiešu valodā. Lielākā daļa iedzīvotāju runā latviski. Visā Latvijā lībiešu valodu prot vairs tikai 14 cilvēku. Lībiešu zvejnieku tauta izmirst.”

Filmā ierakstīti minēto piecu lībiešu atmiņu stāstījumi dzimtajā valodā par savu dzīvi, par zvejniecību, par padomju laiku lībiešu ciemos. Stāstītāji ir Paulīne Kļaviņa Vaidē, Elfrīda Žagare Sīkragā, Irma Fridrihsone, Viktors un Marta Bertholdi Kolkā, Alvīne Uzpila Ventspilī. Filmas varoņi jau labu laiku ir aizsaulē, arī pats Tartu Universitātes profesors Eduards Vēri. Filmas pēdējos kadros par nākotnes nodomiem un savu tālaika veikumu lībiski stāsta toreizējais students Valts Ernštreits.