Līvu savienības (Līvõd Īt) atjaunošana 1989. gada 26. novembrī bija likumsakarīgs rezultāts tiem politiskajiem procesiem, kas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados risinājās Padomju Savienībā. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem pēc Līvu savienības darbības atjaunošanas bija reģionālo grupu izveidošana. Ventspils grupu noorganizēja 1989. gada 18. februārī, Kolkā – 1989. gada 18. jūlijā, Mazirbē – 1993. gada 20. februārī.

Valda Marija Šuvcāne, kura bija atjaunotās Līvu savienības valdes locekle pirmajos darbības gados, uzskatīja, ka Mazirbes grupas veidošana, atšķirībā no Kolkas un Ventspils grupas, nav notikusi vienā dibināšanas sapulcē. To apstiprināja ilggadējā Mazirbes grupas biedre Veronika Millere, atcerēdamās, ka doma par Mazirbes grupas veidošanu dažiem aktīvistiem ir radusies jau 1992. gada augustā, tūlīt pēc Lībiešu svētkiem. Rudenī grupa esot nodibināta.

Par to liecina arī V. M. Šuvcānes arhīvā saglabātie pārskati par reģionālo grupu veidošanos un biedru skaitu tajās. Tā 1993. gadā Mazirbes grupā bijuši 24 biedri, no kuriem septiņi bijuši Līvu savienības biedri no 1992. gada 6. novembra, bet pārējie – no 1993. gada 6. februāra. Diemžēl raksta autores rīcībā nav citu dokumentu, kuri palīdzētu precizēt grupas dibināšanas apstākļus. Tādējādi var pieņemt, ka grupas kodols izveidojās 1992. gada rudenī, bet nākamā gadā februārī Mazirbes grupu papildināja pārējie interesanti. Domājams, ka Mazirbes grupas dibināšanas datums – 1993. gada 20. februāris – ir saistīts ar grupas apstiprināšanu Līvu savienības valdē.

Raksta autorei neizdevās noskaidrot, tieši kad tika ievēlēts Mazirbes grupas vadītājs Egils Kiršpils. 1993. gada biedru sarakstā viņa vārds vēl nav atrodams. Arī pats E. Kiršpils savu ievēlēšanas gadu precīzi neatcerējās: „Gadu neatceros, bet bija kādi divdesmit cilvēki, izvirzīja divus kandidātus vadītāja amatam. Mani ievēlēja. Biju grupas vadītājs kādus desmit gadus. Galvenie mūsu pienākumi bija rūpēties ar Lībiešu svētku organizēšanu un lībiešu bērnu un jauniešu nometni. Sadarbojāmies ar Mazirbes internātskolas audzēkņiem. Regulāri rīkojām talkas Mazirbes vecajos kapos, sakopām Mazirbes ilggadējā skolotāja Heinriha Jakobsona pieminekli. Savācām nolauztos krustus, iecementējām. Piedalījāmies mācītājmuižas teritorijas labiekārtošanā vides projekta „Mazirbe” ietvaros. Rūpējāmies par Lībiešu tautas namu, gādājām, lai tur varētu notikt dažādi pasākumi. Mums toreiz daudz palīdzēja mūsu novadnieki Gunārs Liepājnieks un Ilmārs Geige, kas tolaik bija Saeimas deputāts. Gan ar naudu, gan mūsu iniciatīvu atbalstīšanu. Mūsu bijušie novadnieki no Zviedrijas palīdzēja nokrāsot tautas nama jumtu. Kopā gadā sanācām kādas reizes trīs, ne vairāk.”

Jāatgādina, ka Mazirbes lībiešu grupas darbība no 1993. gada līdz 2003. gadam veidojās ciešā sadarbībā ar Valsts īpaši aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas Līvõd Rānda direkciju, kuras mājvieta 1990. gados bija Lībiešu tautas namā. Kopā tika veikti dažādi darbi un projekti. Līvõd Rānda direktors Edgars Sīlis: „Ja nebūtu šīs nodaļas, “Lībiešu krasta” darbinieki (uz vietas tādu bija pieci) neko daudz ne ikmēneša kultūras pasākumiem, atpūtas vakariem, nometnei, ne Lībiešu svētkiem, ne kapiem, baznīcai, ne mācītājmuižai, ne Mazirbes palīgskolai nespētu palīdzēt, jo likumi mums tolaik nedeva atļauju piesaistīt līdzekļus ārpus valsts budžeta.”

Pēc Līvõd Rānda reorganizēšanas 2003. gadā situācija mainījās. E. Kiršpils no grupas vadītāja pienākumiem atteicās. Jāpiebilst gan, ka kādu laiku biedru vidū jau bija briedusi neapmierinātība ar grupas darbu. Arī Līvus savienības kopsapulcēs izskanēja jautājums, ka nav skaidrs – ko grupa īsti dara. Lai uzlabotu grupas darbu, Līvu savienības valde aicināja Mazirbes lībiešu grupu apvienoties ar jaunizveidoto Dundagas grupu. Mazirbnieki priekšlikumu noraidīja un par savu vadītāju izvēlēja košradznieku Mintautu Krasonu, lībiešu folkloras teicējas Katrīnas Krasones mazdēlu. Diemžēl arī M. Karsonam neizdevās būtiski grupas darbu aktivizēt, bet viņa laikā uzlabojās sadarbība ar Somijas Lemi draudzi, tās mācītājs Lauri Vālgamā (Vaalgamaa) kļuva par Mazirbes lībiešu grupas goda biedru.

2005. gadā par Mazirbes grupas vadītāju ievēlēja mazirbnieci Guntu Ginteri. Būdama ļoti uzņēmīga, Gunta aktīvi iesaistījās grupas darba uzlabošanā un biedru skaita palielināšanā. Grupā iestājās jauni biedri, un tās sastāvs no mazliet vairāk nekā divdesmit biedriem pieauga līdz piecdesmit. Kā stāstīja Gunta, mazirbnieki esot krietni sarosījušies, cerējuši, ka lietas mainīsies uz labo pusi. G. Gintere, vienojoties ar Līvu savienības valdi, Lībiešu tautas namā bija iekārtojusi nelielu informācijas centru, kur tūristi vasarā varēja iegriezties un uzzināt ko vairāk par lībiešiem un Tautas namu. Sadarbība ar Līvu savienības valdi neveidojās, kā bija iecerēts, tāpēc 2009. gadā G. Gintere no savienības izstājās.

Kopš tā laika Mazirbes grupas vadība ir Edgara un Veronikas Milleru rokās, kuri ir grupas biedri kopš 1992. gada 6. novembra un piedzīvojuši visas baltās un nebaltās dienas. Šķiet, ka grupa atkal ir apņēmības pilna darboties lībiešu kultūras mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā. Pamatdarbi palikušie tie paši zināmie – rūpes par Lībiešu tautas namu, par lībiešu bērnu un jauniešu nometnes un Lībiešu svētku organizēšanu.

Sadarbībā ar jauno Līvu savienības priekšsēdētāju Ievu Ernštreiti darbi sokas labāk nekā iepriekš. Ļoti jauki un emocionāli bija Mazirbes grupas rīkotie pasākumi 2012. gadā – Lībiešu tautas nama jubilejas atcere 4. augustā, kā arī Līvu karoga svētki 18. novembrī ar Dundagas novada pašvaldības vadītājas un Kolkas pagasta pārvaldnieka piedalīšanos. Arī ieceres 2013. gadam liek domāt, ka Mazirbes grupa ir saliedējusies un ar savu aktīvo darbību godam pārstāvēs lībiešus Mazirbē.