Kad un kāpēc mainījās ansambļa statuss?

Pārmaiņas nenotika uzreiz, tās veidojās iepriekšējās sezonas laikā. Taču, paturot prātā ilgos ansambļa darbības gadus (šogad jau 41. gads), pārmaiņas ir neizbēgamas un pat nepieciešamas, lai varētu pastāvēt un iet uz priekšu. Vairākkārt un dažādu iemeslu dēļ jau esam tās pieredzējuši: ansambļa pirmās vadītājas aiziešana mūžībā, „Skandinieku” atšķelšanās, folkloras kustības izveidošanās, deklarējot autentiskuma saukli, problēmas ar dziesmu repertuāru, dalībnieku novecošanās, to pastāvīgā maiņa, kas cieši saistīta ar prasību dziedāt lībiešu valodā. Visus šos gadus pastāvējusi arī objektīva nepieciešamība būt pieskaitītiem, t. i., vajadzējis iekļauties muzikālo kolektīvu norisēs – piedalīties skatēs, koncertos, festivālos, „Baltikā”, Dziesmu svētkos, izpildot zināmas prasības, kas nodrošina kolektīva fizisko pastāvēšanu (telpas, piesaisti kādai koncertorganizācijai, tērpus, darba samaksu vadītājam).

Pēdējās pārmaiņas iezīmējās, gatavojoties ansambļa 40 gadu jubilejai. Mūsu muzikālais vadītājs strikti nostājās pret „Līvlist” vēlēšanos nosvinēt svētkus, ne tikai jauki un tīri padziedot, bet atceroties iepriekšējos vadītājus, repertuāru un lībiešu dziedāšanas kultūru vispār. Tika teikts, ka viņa uzdevums ir sagatavot dziesmas, ne organizēt pasākumus. Jāatzīmē, ka visā darbības laikā kordiriģents Valdis Zeltkalns nesagatavoja nevienu koncertu. Prasības pret dziedātājiem šos gadus bija augstas, protams, tās saistītas ar mūsu piederību vokālajiem ansambļiem, jo dēvējamies par Rīgas lībiešu dziesmu ansambli. Vadītājs arī pats aranžēja jau iedziedātas dziesmas, padarot tās svešas, prasīja spēju dziedāt no nošu lapas. Prasības būtu adekvātas, ja ne „Līvlist konkrētā situācija, dalībnieku spējas un iespējas. Gaisotne saasinājās arī pēc ansambļa dalībnieku iepazīšanās ar kora „Lōja” diriģentu, ar kuru sadarbība sākotnēji bija valodas konsultāciju līmenī. Vēlāk radās kopīgi projekti no Dzintara Kļaviņa mantoto kora dziesmu nošu materiāla apguvē, tulkošanā. Dziesmu svētkos Tīnūžos ansamblis ”Līvlist” uzstājās bez sava vadītāja.

Vasarā, konsultējoties ar ansambļa aktīvākajiem dalībniekiem – Jēkabu Raipuli, Lailu Niedri, Ivetu Putniņu, sākām pārrunas gan ar manas bijušās darbavietas Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēkiem, gan ar mūsu cienījamo Jāni Ērenštreitu, Kolkas „Laulas” vadītāju Dzintru Tauniņu par iespējamo „Līvlist” vadītāja maiņu. Tas bija grūti! Notika sarunas arī ar mūsu diriģenta dzīvesbiedri, sākotnēji ansambļa koncertmeistari, vēlāk dalībnieci, lai paskaidrotu, kāds ir kolektīva dalībnieku noskaņojums.

Sākoties jaunajai sezonai, vēlreiz sanācām kopā tie, kuri uzskata, ka „Līvlist” ir bijis mūsdienu lībiešu aktīvās rosības viducī visu laiku, ka tam ir sava sūtība, kuru būtu žēl reducēt uz padziedāšanu, lai arī daudzbalsīgu. Taču, apzinoties realitāti, nolēmām uzrakstīt darba un sadarbības plānu 2012./2013. gada sezonai, jo visu laiku darbojāmies no mēģinājuma uz mēģinājuma bez jebkāda skata nākotnē, jau trīs gadus neesam piedalījušies skatēs. Zinu, ka līdzīgas grūtības ir arī Ventspils kolektīviem. Diriģents mūsu priekšlikumu nepieņēma, un tā beidzās sadarbība ar Valdi Zeltkalnu.

Tad sekoja vēl viens grūts posms, kur bija jātiek galā gan ar emocijām, gan organizatoriskiem jautājumiem. Tika izskatītas muzikālo vadītāju kandidatūras, kuras vai nu neatbilda koncertorganizācijas „Ave sol” formālajām prasībām, vai atteicās pašas. Ak, šī lībiešu valoda un īpašā lībiešu kultūra! Tad arī izskanēja priekšlikums mainīt ansambļa statusu no vokālā uz folkloras ansambli, jo tad ansambļa vadītājam ir citas prasības. Atkal konsultējāmies, savas ierosmes izsacīja Latvijas Folkloras biedrība Liānas Oses un Helmi Staltes personā. Laiks ritēja, ansamblis gribēja strādāt, tādēļ atsaucos priekšlikumam uzņemties ansambļa vadītāja darbu.

Vai statusa maiņa izraisīja pārmaiņas dalībnieku sastāvā? Un vai tā atsauksies arī uz repertuāru?

Protams, jaunā situācija lika aktualizēties vecajām kaitēm, kā arī katru mīļu brīdi liek risināt jaunus jautājumus. Ansambļa sastāvs arī nedaudz mainījies. Divas mūsu mīļās seniores vairs nepiedalās veselības dēļ. Sašūpojās daža dalībnieka iepriekš stiprā pārliecība, ka jāatgriežas pie lībiešu tautasdziesmām. Notiekot tik krasam pavērsienam, kad nu tiešām pašiem jādomā par repertuāru, cītīgi jāstrādā, jāiegūst vai jāatgūst statuss, dažs labs vienkārši aiziet, cits atzīst, ka nav vairs interesanti. Diemžēl nav atbalsta no Rīgas lībiešu kopienas, lai gan īpaši aicinājām tos, kas sevi sauc par lībiešu jauniešiem.

Tomēr vienlaikus ļoti svētīga ir veco nošu krājumu pētīšana, rakstu lasīšana (arī jaunā rakstu krājuma), labi aizmirstā atcerēšanās. Esam tādā ziņā vēl ar atmiņām dzīvs kolektīvs, jo atceramies Paulīni Kļaviņu, Pēteri Dambergu, Oskaru Staltu, Elfrīdu Žagari, Tamāru Vilsoni, Emmu Ērenštreiti, Vilni Blažēviču, Emmu Laubergu, Alisi Berginu, Teodoru Smilškalnu, Emīliju un Edgaru Rozefeldus, Valdu Šuvcāni. Viņi ansambļa dalībniekiem nav tikai leģendāri lībieši, bet mūsu kolektīva biedri. Esam patiešām dzirdējuši lībiešu sarunvalodu, klausījušies nostāstus, mācījušies ieražas, kopā gan jautri padzīvojuši, gan zinājuši, kā lībieši gan nekad nedarītu, neteiktu vai nedziedātu.

Atkal esam iesaistījuši divas mūsu kādreizējās diriģentes Ārijas Mauriņas audzēknes – Maiju Kronbergu un Ingu Aleksi. Īpašs paldies Maijai, viņa strādā ar muzikālajām lietām. Lieti noder zināšanas, kuras iegūtas Bolderājas mūzikas un mākslas skolā, ko savulaik izveidoja Dzintars un Ira Kļaviņi.

Ansamblim liels atbalsts ir Jēkabs Raipulis, kurš ar Dzintaru Kļaviņu kopā apēduši pudu sāls, pārspriežot folkloras teorētiskos jautājumus un tās iedzīvināšanas problēmas. Jēkabs darbojas „Līvlist” visus 40 gadus. Laila Niedre, aktīvi strādājot augstskolās, tajā skaitā Kultūras akadēmijā, kolektīvā uztur saikni ar jaunākajām norisēm šajā jomā. Ar senajiem Ventspils ventiņu-lībiešu ansambļa laikiem mūs saista Rasma Mažāne, kura mēdz riktīgi sapurināt nošļukušos prātus. Paldies visiem, kuri vēl arvien sevi uzskata par līvlistiešiem!

Vai Līvlist iesaistīsies Dziesmu svētku pasākumos?

Esam ceļā uz to, vai tiksim iekļauti mazākumtautību pulkā vai iesim folkloras ansambļa ceļu. 4. maijā piedalīsimies mazākumtautību kolektīvu skatē. Gaidām uzaicinājumu piedalīties Dziesmu svētku Folkloras dienā, cītīgi mēģinām.

Iecerot pārmaiņas, bijām nolēmuši atkal aktīvi iesaistīties Līvu savienības darbā, tas arī tika deklarēts iepriekš pieminētajā darba plānā. Tuvākais darbiņš – Līvu savienības 90 gadu pastāvēšanas pasākums aprīlī.