2013. gada 6. aprīlī Līvu savienība, viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, nosvinēja 90. gadskārtu.

Savienības vadītāja Ieva Ernštreite, sveicot Līvõd Īt 90. dzimšanas dienā un tās darbības atjaunošanas 25. gadadienā, lika aizdomāties gan par noieto ceļu, gan par pašu spējām un atbildību organizācijas sekmīgā darbā: „Toreiz un tagad. Toreiz – Līvõd Īt biedri bija lībiešu valodas pratēji. Tagad – cik viņu mums ir šodien? Toreiz – dibināšanas svētkos jauno biedrību sveica Somijas, Igaunijas un Ungārijas pārstāvji. Tagad – atbalsts turpinās. Toreiz – kupls dziedātāju skaits vairākos lībiešu koros. Tagad – pulka dziedošo vienību, dziesmas turpina skanēt lībiešu valodā. Toreiz – spilgtas personības un stūrgalvīgas domas, tagad – pietiek gan vienu, gan otru. Toreiz – lībiešu valodas mācīšanās viens no jaunās biedrības galvenajiem mērķiem, tagad – visas iespējas, lai to turpinātu.

Kādās krāsās varētu attēlot visu to, kas noticis un notiek ar lībiešiem tik garā mūžā? Kuras krāsas spilgtākas? Kuras ne tik košas? Lai kāds arī būtu krāsu salikums lībiešu rakstos, viens dzīpars tajā ir dzīvs – cerības un ticības dzīpars. Vēlēšanās un pārliecība, ka lībiešu liktenis ir pašu lībiešu rokās.”

Lībisko sakņu stiprumu un sīkstumu svētku dalībniekiem uzskatāmi apliecināja simttrīsgadīgās Kanādā dzīvojošās lībietes Grizeldas Kristiņas apsveikums – īpaši šai svētku reizei sacerētais dzejolis Kievād (Pavasaris).

Lībiešus svētkos sveica Somijas vēstniece Latvijā Pirko Hemeleinena, dāvinādama Līvu savienībai somu režisora Miko Pielo 1995. gadā uzņemto dokumentālo filmu „Pēdējie lībieši?”, kuru ar autora atļauju turpmāk varēs izmantot lībiešu valodas mācību vajadzībām. Sveica arī Igaunijas vēstniecības vadītāja vietnieks Mēli Ojaso (Meeli Ojassoo) un Ungārijas vēstniecības pārstāvis Valers Palkovics (Valèr Palkovits).

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, uzsvērdama lībiskā nozīmi visā Latvijas kultūrā, dāvināja Kārļa Mīlenbaha darbu izlasi, bet Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centra) vadītāja Gundega Blumberga, novēlēdama Līvu savienībai izveidot savu bibliotēku, veltīja tai Līvõ kultūr sidām izdotās grāmatas. No Vidzemes sveicienus bija atvedusi novadpētniece Rasma Noriņa, no SIA „Kolkasrags” – izpilddirektors Jānis Dambītis.

Sarīkojuma dalībnieki Baibas Šuvcānes veidotajā prezentācijā „Līvõd Īt no 1923. līdz 2013. gadam” varēja uzzināt par nozīmīgākajiem notikumiem un izcilākajām personībām Līvu savienības darbības pirmskara periodā, kā arī atsaukt atmiņā notikumus, kas risinājušies tās dzīvē pēdējo 25 gadu laikā. Savukārt ar lībiešu muzikālo mantojumu sarīkojuma gaitā iepazīstināja lībiešu dziesmu ansambļi „Līvlist”, „Rāndalist”, „Kāndla”, Salaspils jauniešu koris „Lōja”, jauniešu grupa „Nurmorkestõr” un bērnu un jauniešu ansamblis, kuru lībiskajā muzicēšanā ievadījusi Ieva Zdanovska.

Svētkos godināja Līvu savienības darbīgākos pārstāvjus un lībiešu atbalstītājus. Par paveikto lībiešu kultūras un valodas kopšanā, saglabāšanā un popularizēšanā augstāko Līvu savienības atzinības zīmi „Tienū” saņēma 18 savienības biedru. Ieva Ernštreite īpaši uzsvēra pitradznieka Imanta Petrovica-Zariņa paveikto Lībiešu krastā notiekošo sarīkojumu un citu sanākšanu iemūžināšanā video daudzu gadu garumā, Zojas Sīles pašaizliedzīgo veikumu lībiešu valodas mācīšanā, Baibas Šuvcānes ieguldījumu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un tā popularizēšanu grāmatās un plašsaziņas līdzekļos. Pateicību par rosīgu darbu Līvus savienības reģionālajās grupās saņēma to čaklākie biedri, bet par savienības atbalstu – arī vairāki pašvaldību darbinieki un uzņēmēji.

Līvu savienības 90. jubilejas svinībās piedalījās daudz jauniešu. Un ne tikai piedalījās, bet arī aktīvi darbojās sarīkojuma sagatavošanā un tā vadīšanā. Labs ieguvums bija Salaspils jauniešu kora „Lōja” muzicēšana un īpaši kora diriģenta Ģirta Gailīša ieguldījums jubilejas sarīkojuma mākslinieciskajā izkārtojumā.

Līvu savienības vadītāja Ievas Ernštreite jubilejā rosināja: „Aicinu darboties tā, lai par lībiešu tradīcijām, vērtībām un arī vajadzībām vēstām paši un iesaistām šajā darbā visus mūsu atbalstītājus un paveiktā cienītājus! Lai liekam atdzīvoties lībiskajam Ventspilī, Mazirbē, Kolkā, Staicelē, Pālē, Dundagā, Rīgā! Ņemam sev tīkamās un mīļākās krāsas un krāsojam paši. Visi kopā!” Lai tas ir labs vadmotīvs turpmākajā organizācijās darbā.