Tā kā tīmekļa plašumos klejo kārtējais raksts par “pēdējā lībieša nāvi” (publicēts somu laikrakstā “Kuvalehti”), kurā citu starpā sacīts, ka”lībiešu valodā runājošo vēsture ir beigusies”, atļāvos mazu komentāru:

“Cik ļoti žurnālistiem patīk lieli vārdi un virsraksti ar sensācijas pieskaņu. Attiecībā uz pēdējiem lībiešiem jau pēdējos 150 gadus, sākot no Ausekļa “Pēdējā lībieša domām pie Salacas ietekas”. Pēdējais “pēdējais” bija pirms dažiem gadiem, kad rakstīja par Viktora Bertholda nāvi. Nesanāca. Un arī tagad nesanāks. Grizelda bija labākā zināmā lībiešu valodas teicēja, dzejniece, māksliniece un fantastisks cilvēks. Taču Grizelda formāli NEBIJA pēdējā, kurai lībiešu valoda ir dzimtā!

Šajā vēstījumā ir arī kaut kas labs – parasti, tiklīdz tiek izzņota “pēdējā lībieša” aiziešana, tūlīt tiek uzzināts nākamā “pēdējā” vārds. Un tā tas turpinās.

Domājot plašāk un prātu – vai viena teicēja nāve, pat ja viņš būtu pēdējais dzimtās valodas nesējs, patiešām nozīmētu vienas valodas beigas? Konkrētu punktu vienas valodas vai pat tautas vēsturē? Vai šīs beigas neiestājās jau 1950. gados, kad Lībiešu krasts tika iztukšots un izzuda pēdējā teritorija, kurā tika runāta lībiešu valoda? Vai tas iestāsies tikai pēc manas vai citu no dzimtās valodas runātājiem lībiešu valodu pārņēmušo cilvēku nāves?

Mūsdienās sevi par lībiešiem uzskata tie, kuru priekšteči bija lībieši, tostarp runāja lībiski. Grizelda, Viktors, Paulīne viņus visus pa lībiešiem neuzskatīja. Viņi līdztekus izcelsmei prasīja arī valodas prasmi. Stāstot par kādu cilvēku, viņi uzsvēra, ka viņa tēvs bija lībietis, un māte bija lībiete. Taču, ja cilvēks neprata lībiešu valodu, tad viņš netika uzskatīts par lībieti. Taču šodien es varu uzreiz nosaukt vismaz četrus, kas atbilst LĪBIEŠU PAŠU, t.i. Grizeldas, Viktora, Paulīnes kritērijiem un kurus viņi paši ir uzskatījuši par lībiešiem un lībiešu valodas nesējiem, lai gan lībiešu valoda nav bijusi šo četru dzimtā valoda.

Ar ārējās pasaules saukli “pēdējais lībietis” lībiešu realitātei nav nekā kopīga. Tā kā punkta likšanai nav satura. Jebkādā nozīmē.”

Raksts, kas kalpojis par iedvesmu iepriekš sacītajam šeit.