Eirovīzijas nacionālās atlases finālā iekļautā dziesma “Rišti rašti” ir plaģiāts, aģentūrai LETA pavēstījusi folkloras draugu kopas “Skandinieki” vadītāja, mūziķe un lībiešu savienības aktīviste Julgī Stalte. Dziesmas komponists Raimonds Tiguls gan šo apgalvojumu noliedz, norādot, ka kopā ar tās teksta autoru Valtu Ernštreitu dziesmu sarakstījuši “no nulles”. Piedāvājam arī Diena.lv lasītājiem iepazīties ar abām kompozīcijām, kā arī vēl vienu dziesmu pēc R.Tigula ieteikuma.

J.Stalte atklājusi, ka saņēmusi vēstuli no dziesmas autora igauņu mācītāja Jāņa Leppika, kurš apgalvojis, ka Tiguls nokopējis viņa 1991.gadā sarakstītās dziesmas “Mārjas zelts” melodijas otro daļu viens pret viens, izmantojot to savā dziesmā.

“Manuprāt, ir diezgan negodīgi izmantot cita autora skaņdarbu kā savu. Konkursam iesniegtā melodija ļoti pārklājas ar oriģinālo. Lai pārbaudītu, vai tas nav plaģiātisms, to varētu izskatīt komisija, noklausoties abus ierakstus,” teikusi Stalte. Viņa arī pastāstīja, ka J.Leppiks vienmēr interesējies par lībiešu aktivitātēm un, uzzinot, ka Latvijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē piedalīsies dziesma lībiešu valodā, sameklējis attiecīgo mājaslapu, kur dziesmu noklausīties, un izdzirdējis savu dziesmu. Pēc Staltes domām, gan Tiguls, gan Ernštreits zina oriģinālo dziesmu, jo šo dziesmu mēdza dziedāt lībiešu jaunieši.

Tiguls aģentūrai LETA paudis neizpratni par šādiem pārmetumiem, atzīstot, ka viņam pirmo reizi tiek pārmests plaģiātisms. Komponists stāstīja, ka dziesmu igauņu versijā nav dzirdējis, taču no lībiešu meitenēm, ar kurām kādreiz spēlējis kopā, ir dzirdējis kādu dziesmu, kuru meitenes esot pasniegušas kā igauņu tautas dziesmu. Sarunā ar portālu Diena.lv R.Tiguls arī norādīja, ka J.Leppikam krietni vairāk vajadzētu uztraukties par kādu no pazīstamā Krievijas dziesminieka Borisa Grebenščikova kompozīcijām.

Dziesmas “Rišti rašti” komponists uzsvēra, ka no harmoniskā un ritma viedokļa viņa sakomponētajai dziesmai ar lībiešu meiteņu izpildīto dziesmu nav nekādas līdzības. Pēc Tigula teiktā, tautas mūzika ir raksturīga ar to, ka tiek izmantots maz nošu, līdz ar to līdzību var saskatīt daudzos senos tautas dziedājumos.