Iznācis „Dundadznieka” marta numurs un tā pielikums – lappusīte „Līvu Laiks”. Iepazīstinām ar dažiem tajā publicētajiem materiāliem.
„Bāka” uz divām salām
Šī bija otrā līvu valodas jauniešu nometne „Bāka” Kasari un Hijumā salā. Tās mērķis bija radīt laiku un telpu, kur par pamatvalodu kļūst tikai līvu valoda, lai nākotnē tā būtu ikdiena, kā arī izveidot DVD filmu lībiešu valodā par jauniešiem, kā viņi mācās lībiešu valodu, muzicē un dzīvo. Pats grūtākais darbs tika izdarīts pirms nometnes, un man ir liels prieks, ka mums bija spēcīga vadības komanda- Monta, Irbe, Krista, Raitis un es.
Pirmais jautājums pirms nometnes bija – vai tā būtu laba doma rīkot nometni ziemā? Laiks būs auksts, dienas īsas, visiem, kuri mācās, februārī ir mācību laiks. Bet vasarā viss izskatās vienādi zaļš, un visi parasti taisa nometnes vasarā. Tā mēs sarīkojām ziemas olimpiādi, ziemas ekskursiju, kura bija brīnišķīga.
Nometnes sākumā profesors Tīts Reins Vītso pastāstīja par Hijumā salas vēsturi, bet pats svarīgākais bija valodas mācīšanās. Mazajiem bērniem no Pāles dažu reizi bija par grūtu, bet viņi mācījās labi.
Ir grūti aprakstīt, cik brīnišķīga un mierīga Dagen Haus – mūsu nometnes vieta – bija. Saimnieks Omars palīdzēja ar katru lietu, kura mums tur bija nepieciešama. Lielajā istabā uz sienas bija līvu pasts, kur katrs katram varēja uzrakstīt kādu ziņu. Nometnes laikā divām meitenēm Maijai Dāvidsonei un Ilzei Iesalniecei bija dzimšanas diena.
Hijumā kultūras centrā un mākslas skolā strādā folkloriste Astrida Bominga. Kopā ar viņas mūzikas ansambli un mūsu Nurmorkestõr sarīkojām koncertu Kainas ciemā.
Bāka bija liels solis visiem, kuri mācās un runā līvu valodā. Nākošā līvu valodas stunda pie Ērikas Rīgā bija kā labs spogulis un parādīja, ka šis solis bija liels un svarīgs.
Pēc stundas Ērika sacīja, ka tā bija pirmā reize, kad visi var sarunāties visu laiku tikai lībiski.
Man arī ir liels prieks par to, un paldies visiem un Bōjk darba grupai!
Projekta vadītājs Jānis Mednis.
Pavasaris būs drīz
Krustām, šķērsām, augšup, lejup, tomēr uz priekšu. Tā varētu raksturot visu, kas noticis ar lībiešiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kaut kas sākas, kaut kas beidzas, kāds aiziet, kāds paliek. Tomēr nekas un neviens nav absolūts. Vēsturi vienmēr rakstīja un rakstīs uzvarētājs, kaut nekad nevar zināt, cik ilgi kurš būs kurā pozīcijā.
Beigu beigās paliek tie, kam par godu tika kalti plāni, asināti naži un lauzti šķēpi. Tie, kas nemaz to neprasīja, varbūt nemaz nesaprata, kas un kāpēc ko dara. Paliek tauta. Varbūt viņi zina, kas viņi ir, varbūt nezina, varbūt viņiem ir vienalga. Tomēr vienmēr būs kāds uzvarētājs, kas sauks lietas īstajos vārdos pēc savas patiesības.
Kas lībiešu lietās ir uzvarētājs? Tas ir ļoti mainīgs un grūti izprotams, taču to nevar neredzēt. Tā ir mūsu lībiešu tauta, kas, pateicoties šai cīņai par uzvaru, ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguvēja. Lai to saprastu, nepieciešams iedziļināties lietu globālā virzībā, un to reti kurš grib darīt. Jā, spēt to darīt var daudzi, ir nepieciešama tikai un vienīgi griba.
Ko grib Līvu Fonds? Uzvarēt. Pilnīgi noteikti. Mūsu pretinieks noteikti nav kāda konkrēta persona, bet gan apstākļu un cēloņu likumsakarības. Mūsu pretinieks ir no Padomju Savienības mantotie cilvēku domāšanas standarti – nespēja paraudzīties tālāk par savas sētas līmeni. Mūsu pretinieks ir zemais inteliģences līmenis, kas liek lietām iet gausāku, pasīvāku un neskaidrāku gaitu. Mūsu pretinieks ir skaudība un ļaunatminīgums, kas min mūsu sabiedrībā ik uz soļa pakaļ katram labajam un cēlajam darbam, mūsu pretinieks ir vārda „godīgums” visdažādākā izpratne. Tādi mēs esam – mazās Latvijas vēl mazāks spogulis.
Līvu Fonds sevi pieskaita pie ideālistiem un tiem, kas savus mērķus sasniegs, balstoties uz sabiedrības morāles un ētikas normām, taču ieturot arī vispārpieņemtās diplomātijas robežas. Mēs esam iesākuši iet jaunu ceļu. Iegūstam līdzekļus, lai organizētu lībiešu jauniešu valodas mācību nometnes. Neaizmirstam par vecajiem lībiešiem un organizējam regulāras tikšanās ar tiem gan Kolkā, gan Ventspilī.
Mēs ejam pretī uzvarai, kas saucas mūsu tautas eksistences turpināšana. To nodrošinot mēs cenšamies pierādīt Dundagas novadam, ka esam spēks, kas vēlas palīdzēt lībiešu lietas risināt un sakārtot. Mēs ejam pie bankām, pie fondiem un valsts, lai piesaistītu līdzekļus mūsu valodas, kultūras un sabiedrības dzīves organizēšanai un nodrošināšanai. Mēs strādājam gadu, taču visu laiku mācāmies no vēstures kļūdām, kuras ir pietiekoši daudz, lai tās visu laiku analizētu. Mēs sakām paldies tiem gaišajiem lībiešiem, kas iesaistījušies mūsu darbā Tautas nama glābšanā, Kolkas lībiešu saieta nama veidošanā, Rīgas lībiešu dzīves nodrošināšanā un Ventspils grupas telpu saglabāšanā. Mēs sakām paldies mūsu jauniešiem, kas nenolaiž rokas, lai gan ik pa laikam ir grūti. Katram cilvēkam ir nepieciešams, lai tam pasaka paldies, jo tas ir galvenais dzenulis pretī uzvarai. Mūsu uzvara – sakārtota un skaidra vide, kurā dzird runājam lībiešu valodu. Pašlaik esam uzsākuši sarunas gan ar Dundagas novadu, gan Ungārijas un Somijas pārstāvjiem, gan Sorosa fondu Latvijā un turpinām piedalīties Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajos projekta konkursos. Maz pamazām pirmie mazie un lielie panākumi jau sagaidīti. Ir notikusi līdz šim vērienīgākā lībiešu jauniešu valodas runātāju nometne „Bōjk – 2010″, iznāk mūsu avīzes pielikums, ir veikta lībiešu Tautas nama inventarizācija, izstrādāta Kolkas Līvu centra nākotnes vīzija un tiek organizētas lībiešu valodas nodarbības 5 vietās Latvijā. Ir vēl arī citi panākumi, kas nesīs augļus tuvākā un tālākā laikā, bet plašāku izklāstu par Fonda gada padarītajiem darbiem sagaidiet nākamajā „Dundadzniekā”. Mēs esam par līvu zaļo Dundagas novadu.
Dāvis Stalts un Linda Zonne.