Kopš pērnā gada nogales vairākās vietās Latvijā – Kolkā, Ventspilī, Rīgā, kā arī Pālē un Staicelē – Līvu fonds organizē lībiešu valodas bezmaksas kursus. Lai palūkotos, kā mūspuses entuziastiem veicas ar mācīšanos, sestdien iegriezos Pāles pamatskolā, kur nodarbības divreiz mēnesī vada lībiešu kultūras pazinējs, fotogrāfs Jānis Mednis.

Kamēr viņš sniegputeņa dēļ aizkavējās ceļā, aprunājos ar sanākušajiem jauniešiem un skolotāju Margitu Kārnupi, kura ne tikai palīdz koordinēt šo kursu norisi, bet arī pati apgūst lībiešu valodu. Viņa pastāstīja, ka to mācās vēl daži vietējie pedagogi, tāpat braucot interesenti no Salacgrīvas un Korģenes, sākotnēji bijis arī pāris viļķeniešu. Pavisam kursos Pālē iesaistījušies padsmit cilvēku.

Jaunieši atzina, ka nāk uz šīm nodarbībām, jo vēlas iemācīties ko jaunu, pievelkot arī valodas neparastais skanējums. Izrādās, daudziem šejieniešiem, kuri izpētījuši savu dzimtaskoku, priekšteči cēlušies tieši no lībiešiem. Pirmajās nodarbībās mācījušies elementārāko – pateikt lībiski, kā katru sauc, cik pulkstenis, sasveicināšanās frāzes utt. Tagad priekšā grūtākais – darbības vārdu locīšana. Vēlāk paredzēts plašāk ielūkoties lībiešu tradīcijās. Atsevišķi vārdi esot līdzīgi kā latviešu valodā, bet daudzi atšķiras. Piemēram, tēriņtš – sveiki!, rištīng – cilvēks, tūļi – vējains, lum – sniegs. Skolēni priecājas, ka tagad var savā starpā sarunāties lībiski, lai apkārtējie nesaprot.

– Pālē jūtams, ka audzēkņi, starp kuriem daudz jauniešu, ir augstu motivēti apgūt lībiešu valodu, mums izveidojusies ļoti laba komunikācija. Ikreiz, dodoties prom, esmu laimīgs, ka atkal varēju paviesoties vēsturiskajā Livonijas teritorijā un kārtējā nodarbība aizritējusi piepildīti. Pa ceļam vēroju vietvārdus ar lībiskajiem nosaukumiem: Silmas, Vidriži, Loja. Darbs ar jauniešiem ir īpaši svarīgs, jo viņi, apzinoties savu lībisko identitāti, varēs saņemtās zināšanas nodot tālāk, un tas palīdzēs šai valodai stabili funkcionēt ikdienā. Kursi noslēgsies pavasarī, bet domājam, ka iesākto noteikti turpināsim, lai sasniegtais neaizietu nebūtībā, – uzsvēra nodarbību vadītājs J. Mednis. Katras grupas divi labākie audzēkņi no visas Latvijas par sekmīgu mācīšanos iegūs ceļazīmi uz Somiju. J. Mednis piebilda, ka kursanti apgūst Kurzemes līvu valodu, jo tā zinātniski tiek uzskatīta par normēto salīdzinājumā ar Vidzemes, kas ir diezgan atšķirīga un kurā tikpat kā neviens vairs nerunā.

Pāles pamatskolas audzēknes Līva Dārziņa, Alise Kārnupe, Linda Kauliņa un Venija Zariņa nesen atgriezušās no Hījumā salas Igaunijā, kur kopā ar citiem jauniešiem no Vidzemes un Kurzemes nedēļu uzturējās līvu valodas nometnē-festivālā Bāka, kas tapis ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu. Lai izpelnītos nokļūšanu tur, pirms tam vajadzēja apliecināt savas lībiešu valodas prasmes noteiktos pārbaudījumos. Igaunijā meitenes turpināja uzkrāt zināšanas pie Tartu Universitātes profesora, līvu valodas pētnieka Tīta Reina Vītso. Viņas neslēpa, ka jāmācās bijis cītīgi, dažreiz mājasdarbu pildīšana ievilkusies pat līdz vēlai naktij. Vēl skandētas dziesmas lībiešu valodā, palicis arī laiks atpūtai, piemēram, sporta spēlēm sniegā un ekskursijai. Sestdienas nodarbībā Pālē Hījumā salas piedzīvojumus varēja aplūkot fotoattēlos datorā. Meitenēm bija uzdevums lībiski komentēt tajos redzamo, ko viņas darīja itin veikli.

Liela nozīme Vidzemes līvu vēstures izzināšanā ir Pāles novadpētniecības muzejam un tā vadītājai Rasmai Noriņai. Pērn pagastā ar biedrības Limbažu lauvas atbalstu izdevies sarīkot šīspuses lībiešu nometni. Iepriekš vietējie, kā arī Korģenes un Staiceles bērni piedalījušies līdzīgos saietos Mazirbē.

Livones.lv piezīme: runājot par valodu, kas tiek mācīta Pālē, pasniedzējs J. Mednis nedaudz kļūdījies savā skaidrojumā, proti, lībiešu valoda ir viena, pastāv divi tās dialekti – Kurzemes un Salacas jeb Vidzemes dialekts. Salacas dialektā (jeb J. Medņa minētajā Vidzemes līvu valodā) nevis tikpat kā neviens vairs nerunā, bet nerunā neviens, turklāt nu jau vairāk kā 150 gadu.