Marta pirmajā nedēļā portālā livones.lv ielūkojās 1148 unikālie lietotāji, bet kopējais apmeklētāju skaits sasniedza 2846. Iecienītākās pieturvietas: komentāri rakstam „Paldies Rišti räšti”, pats raksts un sadaļā „Forums” – „Uzaicinājums Jānim Mednim”.
Vieta informācijai
Šāda popularitāte un apmeklētāju interese gan priecē, gan izraisa pārdomas.
Priecē tāpēc, ka pirms sešiem gadiem sāktais Lībiešu kultūras centra projekts – izveidot lībiešu kultūras un valodas portālu (nevis savu mājaslapu, kas slavinātu pašu veikumu!), kas sniegtu informāciju par lībiešiem trīs valodās – latviešu, lībiešu un angļu -, attīstījies īstajā laikā un kļuvis par zināšanu avotu simtiem un pat tūkstošiem cilvēku. Jo vairāk tāpēc, ka šobrīd tas ir palicis vienīgais plašākais (ja neskaita „Dundadznieku”) informatīvais izdevums – vairs neiznāk ne Lībiešu gadagrāmata, ne mēnešraksts „Līvli” un neskan arī radioraidījums „Izstaigāju līvu zemi”.
Livones.lv ir vieta, kur katrs ir aicināts un gaidīts izteikties, stāstīt par saviem darbiem un nodomiem lībiešu lietas labā, dalīties zināšanās un pieredzē. Lai ziņas nemētātos juku jukām, katrai organizācijai esam iekārtojuši savu sadaļu, tā kā atliek tikai to piepildīt ar saturu. Taču – operatīvu informāciju saņemam ļoti reti un vēl retāk – bez personiska uzaicinājuma (mīļš paldies Turaidas muzejrezervātam un Zojai Sīlei!). Vēl no regulārākiem sūtītājiem jāpiemin – Linda Zonne (Dundadznieks) un Jānis Mednis (vienlaikus jāatzīst, ka šī informācija parasti ir novēlota).
Lielākoties viss paliek apsolījuma līmenī. Piemēram, vairākkārt esam saņēmuši vēstulītes ar jautājumiem, kas notiek ar kopienu. Varētu jautāt pretī – kam tad būtu jānotiek? Sadaļa „Kopiena” tika izveidota, lai portāla reģistrētajiem lietotājiem būtu tikšanās vieta, kur veidot savus blogus un citādi izpausties, tā teikt, slēgts stūrītis savējo lokā. Novembrī, kad notika Līvu fonda un kultūras centra kopēja sēde, fonds solīja sadaļas saturu ņemt savā ziņā un palīdzēt to aizpildīt. Tā arī palika.
„Rišti räšti” mācības
Par to, ka livones.lv apmeklētājos vislielāko interesi izraisīja trīs sākumā pieminētie raksti, nav jābrīnās. Tāda ir pasaules tendence – padodiet kaut ko iedzeltenu, kaut ko personisku, un publicitāte ir nodrošināta! Taču vai no pērnā gada nogalē un šogad portālā publicētajiem materiāliem tie bija vissvarīgākie lībiešu sabiedrībai? Vai domu apmaiņai vienas dziesmas sakarā bija jākļūst vismasveidīgākajai? Turklāt ik pa laikam gan komentāros, gan e-pasta vēstulēs portālam, gan telefoniski žēlojoties, ka pietiek liet cits citam uz galvas žults un samazgu spaiņus. Gluži kā tai lugā – paši pūta, paši dega. Paši lejam, pašiem nepatīk. Pat tik ļoti, ka pieprasām (piemēram, Valts Ernštreits un Dāvis Stalts) tiesības ievietot komentārus tikai reģistrētiem lietotājiem. Tas, protams, būtu ideāli. Tomēr jāņem vērā, ka tik mazā kopienā pastāv pamatotas bažas, ka šādā gadījumā komentāru (kuru jau tā ir maz) nebūs vispār. Domājams, prātīgāk ir šo jautājumu atstāt uz katra godaprāta pleciem.
Un tomēr – kāpēc tik daudzus piesaistīja intriga dziesmas sakarā, nevis šajā rakstā (un citos) pieminētās problēmas saistībā ar Lībiešu tautas namu, Līvu savienību, aktualizēto valsts programmu „Lībieši Latvijā”, kurai pārtraukts finansējums, un citas? Vai tās mums ir mazsvarīgākas par dziesmu? Vai tāpēc, ka lietpratīgai sarunai vajadzīga iedziļināšanās un viedoklis un nepietiek ar paviršu pagalītes piemešanu? Lai gan tieši šajos jautājumos būtu svarīgs diskusijās izkristalizējies nākotnes redzējums, kas vismaz svarīgākajos aspektus apmierinātu un vienotu lielāko daļu lībiešu. Vismaz tos, kas ir darītāji.
Kam vajadzīgs portāls lībiešu valodā?
Esam saņēmuši pārmetumus, ka portālā regulāri neatjauninās lībiešu valodas sadaļa. Tas tiesa. Un iemesli ir jau iepriekš minēti – mūsu pašu iespējas ir ierobežotas, bet uz vairākkārt lūgto palīdzību šo materiālu veidošanā līdz šim piedāvājuma līmenī ir atsaucies tikai viens cilvēks – Reinis Zumbergs.
Savulaik jau pieminētajā kopējā sēdē ar Līvu fondu runājām par to, ka tad, kad Līvu fonda paspārnē sāksies lībiešu valodas mācības dažādās Latvijas vietās, gan pasniedzēji, gan lībiešu valodas apguvēji varētu iesaistīties portāla lībiešu valodas sadaļas attīstīšanā, prakses vai mājasdarbu nolūkā tulkojot lībiešu valodā jaunumus vai citus rakstus. Pasniedzēji varētu tos koriģēt, lai nodrošinātu korektu lībiešu valodu, un pēc tam tie tiktu publicēti portālā. Tādējādi iegūtu gan paši mācību dalībnieki, gan citi, kuriem būtu iespēja lasīt aktuālo informāciju lībiski. Diemžēl norunām nav sekojuši darbi.
Pašlaik aktuālus tekstus lībiešu valodā ik mēnesi var atrast vienīgi „Dundadzniekā”, tomēr tos pirms publicēšanas vajadzētu izlasīt kādam no valodas skolotājiem, jo valodas kvalitāte mūsdienu apstākļos, kad vairs nav dzimtās valodas runātāju, ir vairāk nekā svarīga. Ja mūs tik ļoti uztrauc latviešu valodas pareizrakstība, kā to var lasīt komentāros un e-pasta vēstulēs, vai tikpat nozīmīgi (un pat vēl vairāk – tā ir goda lieta!) nav gādāt par to, lai katrs lībiešu valodā izplatītais teikums būtu nevainojams?
Ko tālāk?
Ir vietā atgādināt (tiem, kas zina) un darīt zināmu (tiem, kas nezina), ka jau piekto gadu visas izmaksas, kas saistītas ar portāla ikdienas uzturēšanu (administrēšana un citas tehniskās izmaksas, satura papildināšana), tiek segtas no kultūras centra biedru (mēs esam tikai četri!) personiskajiem makiem. Tā kā finansiālā situācija nav rožaina, ir jādomā par portāla tālāko attīstību – vai saglabāt visas sadaļas un kādas, vai portālu iekonservēt līdz labākiem laikiem, vai turpināt cerēt uz lībiešu un citu interesentu atsaucību un palīdzību.
Portāls livones.lv stāv smagas izvēles priekšā. No gaidītā kopīgā darba iznācis čiks. Portāla kopienas sadaļa būtībā nefunkcionē. Organizāciju sadaļa tāpat. Foruma sadaļas lielākoties ir aizmirstības putekļiem klātas. Lai gan tieši šī būtu īstā vieta, kur diskutēt par tautas nama nākotni, par Līvu savienības nākotni, par portāla livones.lv nākotni. Kas liedz veidot citas un pierādīt darbos, ka mūs visus patiešām interesē lībiešu sabiedrībai būtiskas un nozīmīgas lietas!
Lai portālu attīstītu, mums ir tikai pašu spēki un pašu finansējums. Ir skaidrs, ka portālam jāmainās. Paplašināties mēs nevaram resursu trūkuma dēļ. Īstenībā ir jautājums par to, ko portālā saglabāt. Un vai vispār saglabāt…