Tā nu ir sanācis, ka savu balsi man uzticēja vairākums Līvu savienības delegātu sapulces biedru. Tieši šis vairākums, lika man neatsaukt savu kandidatūru, jo laika gaitā, risinoties tālākiem lībiešu sabiedriskiem notikumiem, nespētu to pienācīgi pamatot cilvēkiem, kas man tic.

Tā nu tika izvirzīti divi kandidāti – es un Jānis Mednis. Spēru šo soli, cerot, ka mana stratēģija un vīzijas, kuras gadiem esmu plānojis un attīstījis, beidzot realizēsies. Šeit uzreiz jāteic, ka esmu lepns par savu komandu, kuru man uzticēts vadīt. Tie ir lībieši, kuri ir izrādījuši vairāk nekā tikai interesi par Līvu savienību. Tie ir cilvēki, kas vēlas strādāt un to jau sākuši pierādīt, neraugoties uz grūtajiem laikiem ne vien Latvijā, bet arī lībiešu mazajā sabiedrībā. Dženeta Marinska, Jānis Mednis, Ilmārs Geige, Linda Zonne, Edgars un Veronika Milleri, Krista Greiško, Māra Vīgerte, Lienīte un Ilze Iesalnieces, Monta Kvjatkovska, Edgars un Zoja Sīļi, Indra Jaunzeme, Ausma Ernestovska un daudzi jaukie lībieši no Kolkas, Mazirbes, Ventspils, Dundagas, Rīgas un Staiceles grupām, kas saprot, ka ir vēsturiskas sabiedriskās organizācijas biedri, kurā aktivitāte un labie rezultāti ir katra paša svēts pienākums pret savu – lībiešu – tautu.

Arī tie lībieši, kuri tagad nesaprot, varbūt vēlāk sapratīs un arī tie, kuri tagad izliekas saprotam, bet īstenībā ir padomju laika domāšanas upuri, cerams, pieņems jaunos spēles noteikumus, jo nekad vairs nebūs tā kā agrāk – kad dzīvojām sabiedrībā ar pelēku auru.

Vai izdosies visu sakārtot un izdarīt vislabāk, nesolu. Vienmēr var labāk. Tik vien varu pateikt – centīšos un arī darīšu visu, lai saliedētu komandu, kuras biedri gadiem ilgi nav varējuši savā starpā vienoties par kopīgu koncepciju. Viņā saulē ir aizgājusi atjaunotās Līvu savienības vecākā Ieva Neilande, kura cerēja vienot lībiešus kopīgas nākotnes vārdā. Šodien varu teikt – esam atkal vienoti un varam turpināt iet uz priekšu. Lai mums visiem veicas. Tienū.