– Līvu sabiedriskā dzīve ir kļuvusi ļoti intensīva. Tas varbūt acumirklī nav pamanāms, taču ik dienas notiek kas attiecībā uz līvu lietām, un mēs pie šī publiskā tēla aktīvi strādājam, – atzīst Līvu fonda valdes priekšsēdētājs Dāvis Stalts, atbildod uz „Talsu Vēstu” jautājumiem..

– Kas ir šie «mēs»?

– Tagad aktīvās lībiešu organizācijas – Līvu fonds un «Līvõ kultūr sidām» («Lībiešu kultūras centrs» – I. K.), kura dalībnieki ir sākuši 2010. gadu ar izteikti pozitīvu bilanci.

Tiem, kas nesaprot, kāpēc vienai mazai tautai vajag vairākas organizācijas, paskaidroju, ka tas tā ir vēsturiski izveidojies un abas šīs organizācijas darbojas, izmantojot dažādas metodikas un gluži atšķirīgus veidus (brīžam gan tie pārklājas) kopīgas lībiešu lietas labā. Vērojama sistemātiska attiecību saasināšanās personāliju dēļ, kas ir visnotaļ cilvēciski un saprotami.

Tagad Lībiešu savienības uzdevumus pārņēmis un turpina pārņemt Līvu fonds – jaunā un daudz kvalitatīvākā veidā. Mums palīdz gandrīz visi lībiešu aktīvisti gan no jaunākās, gan vidējās un vecākās paaudzes.

– Vai fonds ir atradis kopīgu valodu ar lībiešu organizāciju vecākās paaudzes biedriem?

– Vecākā lībiešu paaudze īpaši cer uz mūsu atbalstu. Ar viņiem esam beidzot atraduši kopīgu un ļoti emocionāli tuvu valodu. Mēs šo atbalstu apsolām sniegt, cik vien spēsim, ar vislabākajiem nodomiem. Beidzot par spīti skaudīgiem līdzcilvēkiem esam nostājušies uz kopīga ceļa, kas liek cerīgi raudzīties nākotnē. Pagaidām par Lībiešu savienību varu vienīgi teikt, ka cenšamies to iekapsulēt deaktivizētā stāvoklī, taču tās iepriekšējā vadība ir radījusi tik lielas nepatikšanas, ka no tām izkļūt bez lieliem zaudējumiem vairs diemžēl nevarēsim. Iespējams, mums vairs nekad nebūs tādas Līvu savienības, kādu to atjaunojām un iecerējām 90. gadu sākumā.

– Ko ir paveicis Līvu fonds?

– Līvu fonda valdes locekle Linda Zonne ir jaunākā mūsu valdē, taču ar ļoti lielu atbildības izjūtu – viņai uzticēts ik mēnesi sagatavot lībiešu tēmai veltītu pielikumu «Līvö āiga» («Līvu laiks») Dundagas novada laikrakstā «Dundadznieks». Tajā stāsta par visiem jaunumiem lībiešu tagadējā dzīvē.

Vērienīgi turpinās līvu valodas kursi. To nodrošināšanai fondam ir nepieciešams atsevišķu cilvēku un visāda veida institūciju finansiāls atbalsts. Paldies Aivai Rozenbergai un Igoram Skokam par to, ka varam turpināt līvu valodas nodarbības! Valsts ir krīzē, taču tās pamattautai līviem ir tiesības neaizmirst savu valodu. Līvu fonda valde enerģiski meklē lieldraugus un ceļus dažādu fondu apguvē. Laiks arī mums ir tieši tik, cik nu ir, un tam pa priekšu mēs nekādi nevaram aizskriet, tāpēc ir jāsaprot, ka visu uzreiz arī fonds nevar panākt vai atbalstīt.

Lībiešu valoda ir mūsu darbības galvenā prioritāte. Gan es, gan Jānis Mednis esam sabiedriski ļoti aktīvi cilvēki un to visnotaļ labi izmantojam, lai pavēstītu citiem par līvu tautas eksistenci un cīņu par savu nākotni. Mums šajā darbā palīdz Līvu fonda aktīvisti Ilze Bernšteina (Jaunā gada sagaidīšanas svētku sarīkošana Līvu tautas namā Mazirbē), Dženeta Marinska (Kolkas lībiešu Saietu nama projekts), Ieva Ernštreite (fonda projektu izpētes un apguves darba grupa), Julgī Stalte (līvu valodas mācīšana un Vidzemes līvu dienas), Krista Greiško (Līvu fonda galvenā grāmatvede, finansiste), Monta Kvjatkovska (līvu valodas nometnes «Bōjk» – «Bāka» vadītāja), Māra Vīgerte (Līvu fonda projektu kuratore Ventspilī), Edgars Sīlis (aktīvs Līvu fonda atbalstītājs un finanšu konsultants), Zoja Sīle un Ērika Krautmane (līvu valodas skolotājas), Irbe Šmite (projekta «Bōjk» asistente), Dana Bušmane (palīdz atrast mecenātus). Mums labi palīgi un padomdevēji ir Edgars Millers, Lienīte un Ilze Iesalnieces, Baiba Šuvcāne un Mārīte Zandberga, Jānis Erdmanis un citi. Paldies ikvienam mūsu darbības atbalstītājam! Esmu pateicīgs Dundagas novada pašvaldības vadītājam Aldonam Zumbergam par lielo enerģiju un spēku, ko viņš velta Līvu fonda un Dundagas novada kopīgās nākotnes stratēģijas veidošanā. Mēs abi redzam ļoti līdzīgu Dundagas novada nākotnes vīziju. Tā ir «Līvu zaļais novads».

Šogad lielākais īstenotais fonda projekts ir līvu valodas nometne jauniešiem «Bōjk – 2». Tajā piedalījās 22 dalībnieki vecumā no deviņiem līdz 35 gadiem. Tā bija dabisks turpinājums Danas Bušmanes pagājušajā gadā sarīkotajai nometnei Mazsalacā, kurā aktīvākie līvu jaunieši vairāku dienu garumā intensīvi mācījās un sarunājās lībiski. Centieni sāk nest pirmos augļus – līvu jaunieši arvien biežāk savā starpā sarunājas līvu valodā, viņiem ir palielinājusies motivācija apzināties savas līvu saknes un iemācīties valodu.

Nometņu projektā gada beigās varēsim redzēt dokumentālu filmu par lībiešu valodas atmodu jauniešu vidē. (Par nometni plašāku publikāciju var izlasīt www.livones.net un laikrakstā «Dundadznieks».)

Sadarbojos ar visām Lībiešu savienības grupām, bet pagaidām man visciešākais kontakts izveidojies ar Ventspils un Kolkas grupām, kurās ir visvairāk vecākās paaudzes tautiešu. 2009. gada pēdējos mēnešos mums notika vairākas emocionālas tikšanās, kurās paudām abpusēju uzticēšanos. Neparasti ir to atzīt, bet jūtu, ka esam pēdējā cerība šiem mūsu ļaudīm, veidojot piemērotus apstākļus grupu turpmākās darbības nodrošināšanai. Paldies šo organizāciju vadītājiem Ausmai Ernestovskai Ventspilī un Gundaram Bertholdam Kolkā par jauniešu pieņemšanu savā vidē! Paldies, tienū, arī visām pārējām Līvu savienības grupām par absolūtā vairākuma uzticības izrādīšanu Līvu fondam un mūsu piedāvātajam nākotnes skatījumam!

Kāds šodien vairs nezināms dzejnieks ir rakstījis: «Beidziet cīnīties dēļ cīņas, ne dēļ mērķa,/ Jo tas visus noved pie morāla un garīga sēkļa.»

Talsu Vēstis, 2010. gada 4. martā