No 8. līdz 10. janvārim Košraga viesu namā «Pītagi» notika Tartu universitātes rosināts un finansiāli nodrošināts, darba seminārs par lībiešu valodas jautājumiem. Vienlaikus tā bija Lībiešu Kultūras centra, Starptautiskās lībiešu draugu biedrības, Tartu universitātes Igauņu un somugru valodas nodaļas vadības un mācībspēku kopīga sēde par kopīgo projektu realizāciju.

Kāpēc tagad, gada sākumā, ziemā un Lībiešu krastā, ir īstais brīdis tādam darbam?

Valts Ernštreits, Lībiešu Kultūras centra (Līvõ Kultūr sidām) valdes loceklis, Tartu universitātes doktorants: – Lībiešu Kultūras centrs un Lībiešu draugu biedrība ir kopā aktīvi darbojušies vairākās svarīgās lietās ļoti ilgu laiku. Tā ka šāda tikšanās nav kā jauna meklējumi, bet iesāktās kopdarbības turpinājums.

Mums paredzēts runāt par lībiešu valodas arhīva izveidi – darbs pie tās sākās jau 2008. gadā, to koordinē Tallinā esošais Igauņu valodas institūts un tajā iesaistīta Lībiešu Kultūras biedrība, Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, Tartu un Helsinku Universitāte, kā arī citas institūcijas.

Apspriedīsim Igaunijā veidojamo zinātnisko izdevumu par lībiešiem. Tas ir Starptautiskās lībiešu draugu biedrības projekts, ko īsteno Igauņu valodas institūta, Tartu universitātes un Lībiešu Kultūras centra sadarbībā. Izdevuma redaktore ir vēstures zinātņu doktore Renāte Blumberga.

Aktuāla tēma mums būs arī elektroniska lībiešu valodas mācības palīglīdzekļa izveide: ir sagatavota un Tartu Universitāte izdevusi Kurzemes lībiešu – Salacas lībiešu – igauņu – latviešu īso salīdzinošo vārdnīcu.

Diskutēsim arī, kā tālāk attīstīt interneta portālu livones.lv. Ir vairākas idejas par jaunām lietām, ko varētu visi kopīgi veidot uz iesākto iestrādņu bāzes.

Viss nosauktais nav vienam cilvēkam vai vienai no šīm organizācijām paveicams, tāpēc ir nepieciešams šiem daudzajiem kompetentajiem speciālistiem sanākt kopā un pieņemt lēmumus tālākajai rīcībai. Seminārs ir tikai viens no posmiem ceļā uz kopīgu mērķi.

– Ar ko izskaidrojama tik cieša sadarbība ar Tartu universitāti un šīs augstskolas rūpe par lībiešu valodu?

V. Ernštreits: – Tartu universitātē ir ļoti senas un ļoti pamatīgas lībiešu valodas pētniecības tradīcijas. Arī šajā seminārā piedalās vairāki pētnieki: Universitātes profesors un Starptautiskās Lībiešu draugu biedrības priekšsēdētājs Tīts Reins Vītso – neapšaubāmi vislabākais lībiešu valodas speciālists; lībiešu vēstures pētniece Renāte Blumberga, lībiete Baiba Damberga, kura pēta lībiešu mākslu un par to ir sagatavojusi apjomīgas publikācijas, un vairāki citi.

– Kāpēc jums, igauņiem un somiem, joprojām ir interese par lībiešu valodu un «lībiešu lietu»?

Tīts Reins Vītso: – Lībiešu un igauņu ir vistuvākās radu valodas, savukārt igauņiem lībiešu valoda ir visgrūtāk saprotamā radu valoda. No otras puses, lībiešu valoda visiem igauņu valodas pētniekiem ir visnoderīgākā un interesantākā. Tas ir tāpēc, ka lībiešu valoda ir piedzīvojusi tādus attīstības posmus, kas igauņu valodai, iespējams, vēl tikai stāv priekšā. Savā ziņā lībiešu valoda pēc savas struktūras ir viena no sarežģītākajām valodām Eiropā, un tas padara šo valodu interesantu pētniekiem, otrkārt – lībiešu valoda ir ļoti skaista valoda.

To, ka lībiešu valoda ir ļoti skaista, redzam kaut vai no latviešu valodas, jo ir tāds teiciens: latviešu valoda ir lietuviešu valoda lībieša mutē.

– Kārtīgs latviešu nacionālists saceltu seksti pretestībā…

T. R. Vītso: – Kārtīgs latviešu nacionālists ir savu izcelsmi aizmirsis lībietis!

2009. gada nogalē Tallinā izdotā Salacas lībiešu valodas vārdnīca, kuras autori ir Getingenes universitātes profesors Eberhards Vinklers un Tartu universitātes profesors Karls Pajusals.

Salacas lībiešu valodas pētnieks un Salacas lībiešu valodas vārdnīcas sastādītājs, Tartu universitātes profesors Karls Pajusals: – Esmu pētījis tās lībiešu valodas formas, kas tikušas runātas Vidzemes reģionā. Grāmata ir par Salacas lībiešu valodu, kas pierakstīta iepriekšējos gadsimtos. Šī tēma man, protams, ir ļoti interesanta kā igauņu valodas vēstures pētniekam, taču domāju, ka daudziem igauņiem, kuri pēta lībiešu tēmu, tā ir interesanta arī personisku iemeslu dēļ.

Kad sāku nodarboties ar Salacas lībiešu valodu,  viens no tā iemesliem bija arī tas, ka tā ārkārtīgi atgādināja manu vecvecāku valodu. Esmu no Igaunijas Hēdemestas apkaimes, kas ir pie Latvijas robežas.

Pirms dažiem gadiem Getingenes universitātes profesors Eberhards Vinklers man parādīja rokrakstā Salacas lībiešu valodas tekstus un teica, ka viņam ir lielas problēmas ar šo materiālu, jo vecos tekstus ir ļoti grūti izlasīt. Kad es šos tekstus apskatīju, man tie šķita salīdzinoši viegli un piedāvāju viņam palīdzēt pabeigt darbu līdz galam. Tāpēc domāju, ka daudziem igauņiem, kas ir nākuši no valsts dienvidu daļas, šī lībiešu valoda ir daudz personiskāka un nozīmīgāka.

Mūsdienu igauņu rakstu valoda būtībā ir Tallinas valoda un pamatojas uz Ziemeļigaunijas dialektiem. Taču tie dialekti, kas tikuši runāti Sāmsalā un Dienvidigaunijā, ir daudz tuvāki lībiešu valodai.

– Nē, nē, es latviski nerunāju, tikai igauniski vai somiski, – ar omulīgu somu valodas akcentu vienīgo latvisko teikumu pateica Tapio Mekeleinens: – Somu un lībiešu attiecības bija ļoti aktīvas no 19. gadsimta 40. gadiem, kad ievērojamais somu tautības valodnieks un vēsturnieks Anderss Johans Šēgrēns (1794-1855) sāka ekspedīcijas pie lībiešiem, līdz pat Otrajam pasaules karam. Somi kopā ar igauņiem ļoti aktīvi atbalstīja lībiešu pirmo Atmodu un piedalījās Lībiešu tautas nama celtniecībā Mazirbē. Tad bija 50 gadu pauze, bet kopš 1989. gada mēs esam centušies aizpildīt šo tukšumu. Labs piemērs tam ir arī tas, ka jau no 1989. gada tradicionālajos Lībiešu svētkos vienmēr piedalās daudz somu.

– Vai viss šis darbs radu tautai lībiešiem, arī valodas pētniecībā, nav par vēlu?

– Nekad tāds darbs nevar būt par vēlu! – vienoti apgalvoja visi, bet Valts Ernštreits piebilda: – Nekādā gadījumā! Katram darbam ir savs laiks. Protams, ka nebūtu slikti, ja daudzas lietas būtu izdarītas daudz ātrāk un vairāk, bet tam vienmēr ir jābūt attiecīgiem apstākļiem. Arī arhīva projekts, vārdnīcas projekts patiesībā ir ilguši 10-11 gadus, kamēr ideju bija iespējams realizēt. Tapio sieva Renāte Blumberga ir teikusi, ka lībiešu valoda var arī nomirt, bet lībietība nenomirs.

– Vai tagadējie lībiešu sabiedriskie darbinieki, mākslinieki un citi tautas pārstāvji ņem pretim, novērtē to, ko radi igauņi un somi viņiem dod?

– Lībieši ir visizglītotākā somugru tauta! – diplomātiski apliecināja Tapio un saņēma pārējo kolēģu atzinīgu piebalsojumu.

No laikraksta “Talsu Vēstis”