Dundagas novada avīzē „Dundadznieks” janvārī un februārī atkal varēja gūt ieskatu Līvu fonda organizētajos pasākumos. Piedāvajam portāla apmeklētajiem iepazīties ar daļu no tiem.

Gadu mija Mazirbē

Vecgada pēdējā diena – skaistas un baltas atmiņas. Ar sniega putināšanu rīta pusē un baltu jo baltu skatu pēcpusdienā, tā es ierados Mazirbē.

Braucot šurp prātoju, vai tautas nams būs pietiekami silts, vai telpas būs jau izrotātas, kā ar svētku mielastu? Bet ierodoties sapratu, ka velti tādām domām esmu veltījusi laiku. Jau piebraucot jutu – viss ir kārtībā, un Līvu tautas nams mani uzrunāja: „Nāc un novērtē!” Tik mīļi izskatījās sveču liesmas, kas logos mirdzēja ar rāmu, siltu un aicinošu gaismu…

Pirmā mani sagaidīja Jaungada pasākuma organizatore Ilze Bernšteina, tad apsveicinājos ar pārējiem, jau laikus sabraukušajiem, un tad pēkšņi no virtuves mani iznāca sagaidīt Ilzes mammīte, skaistā tautastērpā ar burvīgu linu priekšautiņu. Izrādās viņa bija vienīgā svētku mielasta gatavotāja apmēram 50 paredzētajiem viesiem!!!

Nākamā vieta, kurā nokļuvu, namamātes pilī – virtuvē, kur tiku pacienāta ar tikko ceptiem, vēl siltiem speķa pīrādziņiem. Mani pārsteidza uzņemšanās. Apbrīns, ka kaut ko tādu var paveikt Tautas namā… Nu šeit vietā teiciens: „Labai saimniecei nekas nebūs par šķērsli.” Pīrādziņi – tas tik iesākumā. Jaungada svinību ēdienkartē bija arī viss tradicionālais ēdienu klāsts. Svētku galdam tika šmorēti kāpostiņi, vārīti kartupeļi un desiņas, gatavoti salāti un, protams, pelēkie zirnīši ar speķīti. Tas tā – atkāpei gardēžiem, kas tagad lasa un aizdomājas, kādus svētkus palaiduši garām.

Lai sagatavotos ķekatu gājienam, Līvu fonda valdes priekšsēdētāja Dāvja Stalta vadībā tika mācītas ķekatu dziesmas un izskaidrota ķekatu gājiena nozīme. Sagaidījusi ķekatu bērnus no jautrā ķekatu gājiena pa Mazirbes ciemu, namamāte visus sēdināja pie galda. Vairs daudz nebija palicis laika līdz gadu mijai. Tā kā jau otro gadu dalībnieku vidū bija arī no Šveices atbraukušie jaunieši, kas viesojas Miķeļtornī, šogad viņi bija sarūpējuši svētku uguņošanu. Mēs nebijām vienīgie uguņotāji, arī no citām sētām varējām vērot uguņošanu, lai arī nelielu, bet noskaņojuma radīšanai bija gana. Svētki varēja turpināties. Vakara gaitā tika apgūti līvu danči, gājām jautrās rotaļās, bija arī spēles. Un piedalījos vēl kādā neparastā pārgājienā – pilnmēness naktī gājām nelielā pulciņā meklēt Vilkaču priedi. Gājiens izvērtās divu stundu garumā, bet priedi tā arī neatradām, toties izbaudījām neparastas izjūtas, ejot nakts vidū pa pilnmēness gaismas apmirdzētu piesnigušu mežu!

Krista Greiško, Košragā

Labdarības akcija

Labdarības akcija Kolkā bija Līvu fonda un Kolkas pagasta padomes iniciatīva. Līvu fonds piedalījās organizēšanā. Jānis Dambītis kopā ar Ilzi Bernšteinu informēja Kolkas pagastā dzīvojošos populāros cilvēkus par iespēju ziedot. Ar Labu lietu aģentūras palīdzību Rīgā tika sagādātas drēbes un pārtika sociāli maznodrošināto cilvēku atbalstam Kolkas pagastā, rezultātā Jānis Dambītis nogādāja Kolkā pilnu vezumu. Deviņdesmit procenti drēbju bija paredzētas bērniem. Kolkas pagasts visu nodeva Dundagas sociālajam dienestam, bet dienests – cilvēkiem.

Noslēgumā bija skaists koncerts, kur dziedāja kolcenieki, Nurmorkestõr un spēlēja Raimonds Tiguls. Koncertā tika savākti vēl ap simt latu. Koncerta organizatore bija Inora Sproģe un palīgs Matīss Stīpnieks. Paldies!

Linda Zonne

Stāsts par igauni, kurš meklēja lībiešu palīdzību.

Kādā vēlā janvāra vakarā, kad ārā bija aptuveni mīnus 20 grādu, saņēmu zvanu no Veronikas Milleres Mazirbē, kas satraukti centās man īsumā pastāstīt, ka pie viņas ir ieradies kāds igaunis, tikko pārcietis smagu operāciju Ventspilī, un lūdz lībiešus palīdzēt viņam nokļūt atpakaļ Igaunijā, jo viņam neesot palicis ne grasis pie dvēseles un neesot arī neviena, kas varētu to atsūtīt no Igaunijas.

Saprotams, šis stāsts likās ārkārtīgi dīvains un bija uzreiz tam pilnībā noticēt, tādēļ lūdzu, lai Veronika igauņu viesi izjautā pamatīgāk. Tā nu aptuveni 50 gadus vecais igauņu jūrnieks pastāstīja savu stāstu. Izrādās, solīds, godīgs igauņu jūrnieks. Braucis uz kravas tālbraucēja kuģa, kad pēkšņi kļuvis slikti un ticis nogādāts Ventspils slimnīcā. Slimnīcā pārdzīvojis smagu urīnpūšļa operāciju un pēc tam vēl mēnesi gulējis atveseļojoties. Diemžēl stāsta varonis nebija apdrošinājies…

Kā igaunis nokļuva Mazirbē un kas notika tālāk, lasiet nākamajā Līvõ āiga!

Dāvis Stalts

Līvu fonds neapstājas!

Līvu fonds šo gadu ir iesācis ar ne mazāku aktivitāti, turpinot visus iepriekšējā gadā plānotos darbus un saskaroties ar pirmajām lielajām grūtībām, kas jāpārvar jauniem cilvēkiem, kuri cenšas kaut ko darīt, balstoties entuziasmā un pozitīvismā. Grūtības, kā jau visi zinām, norūda. Tās padara stiprus un saliedē tos, kas ir spēcīgi. Bet tikai spēcīgi var darīt lielas lietas.

Pašreiz mūsu galvenā problēma ir cilvēku resursu trūkums, kas veltītu savu laiku neatlaidīgam darbam dažādu ES projektu investīciju piesaistei un reālu projektu vadīšanai. Šobrīd vislielāko aktivitāti izrādījuši Jānis Mednis, kurš īstenojis pagaidām vislielāko projektu Līvu fonda darbības vēsturē – līvu jauniešu valodas nometni „Bōjk”, Linda Zonne strādā pie mūsu „Līvō Āiga” lapaspuses, kas iznāk katru mēnesi, Dženeta Marinska aktīvi plāno Līvu fonda nākotni Kolkā, Edgars Millers Mazirbē kontrolē, lai Līvu tautas nams netiktu izsaimniekots, Māra Vīgerte kopā ar Ausmu Ernestovsku un Līvu fonda vadību cīnās par lībiešu telpas likteni Ventspilī.

Ir notikušas un notiek neskaitāmas pārrunas ar Dundagas novada domes priekšsēdētāju Aldoni Zumbergu par Līvu fonda un Dundagas novada sadarbību. Kopā ar Ievu Ernštreiti Rīgā pārskatām un strukturizējam visas projektu iespējas, caur kurām varētu piesaistīt līdzekļus Līvu fonda mērķu sasniegšanai. Pamazām piesaistām līdzekļus, lai varētu turpināt līvu valodas mācības, kuras piecās vietās Latvijā vada Zoja Sīle, Ērika Krautmane, Julgī Stalte, Jānis Mednis. Paldies jāsaka arī aktīvākajiem līvu jauniešiem pēdējā laika posmā – Ilzei Bernšteinai par Jaunā gada svinību organizēšanu, Reinim Zumbergam par nepārtraukto palīdzību un darbu IT jomā, Montai Kvjatkovskai par nometnes „Bōjk” vadīšanu, Kristai Greiško par lielo darbu pie Līvu fonda grāmatvedības, Danai Bušmanei par palīdzību darbā ar sponsoriem. Un paldies Irbei Šmitei par asistēšanu projekta „Bōjk” vadībā, kuras idejas autore ir viņa kopā ar līvu meiteni Beāti Ginteri.

Dāvis Stalts

BĀKA 2010 – gaisma lībiešu valodai

No 6. līdz 13. februārim notika lībiešu valodas nometne „Bōjk”. Nometnes mērķis bija radīt laiku un telpu, kur par pamatvalodu kļūst tikai lībiešu valoda. Es arī biju tur, un man bija jādomā par „Līvu Laiku”. Un tad atnāca doma, ka vislabāk būtu rakstīt par nometni kopā. Tā vienu dienu mājasdarbs bija uzrakstīt, ko es daru nometnē. Tā, lai visi redz ko mēs iemācījāmies.

Līvu fonds lūdz atbalstīt lībiešu valodas mācības, lai veiksmīgi turpinātos uzsāktā valodas apmācība Ventspilī, Kolkā, Rīgā, Staicelē, Pālē, kas ir ļoti svarīgs process valoda saglabāšanai un attīstīšanai.

Visi, kam ir iespēja ziedot, ziedojumus sūtīt ar norādi „lībiešu valodas mācībām”.

Nodibinājums „Līvu Fonds”, Reģ. nr. 40008138633
Adrese: Fridriha Candera iela 12k-2-20, LV1046, Rīga
Tel: +37125486038
Nordea banka, konts LV29NDEA0000082361275

Visus „Līvu Laika” materiālus lasīt šeit.