Ar īpaši lielu lepnumu un prieku Līvu fonds sveic divus bakalaurus – lībiešu jauniešus Montu Kvjatkovsku un Reini Zumbergu -, kuri aizstāvējuši savus darbus tieši saistībā ar lībiešu tēmu.

Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente Monta Kvjatkovska savu darbu veltījusi lībiešu etniskās identitātes problemātikai globalizācijas apstākļos. Kā raksta autore, būtisks pētnieciskā darba mērķis ir ievadīt ikvienu lasītāju sajūtās un pārdomās par savas identitātes tiešamību un īstenumu dažādo identitāšu jūklī.

Autore veikusi pamatīgu darbu, intervējot vienpadsmit vecākās paaudzes lībiešu un aptaujājot piecdesmit divus lībiešu pēctečus. Darba gaitā pētīta lībiešu etniskā apziņa mūsdienās rezultātā parādot kādēļ svarīgi saglabāt savu kultūru. “Vērtējot lībiešu etnisko identitāti, globalizācijas apstākļos ir atdzimusi lībiešu etniskās piederības sajūta, jo starp kosmopolītiem un globālo kultūru tādai minoritātei kā lībieši ir iespēja izcelties un pieteikt sevi kā vienu no vissenākajām tautām,” raksta Monta. Domāju, ka šim darbam ir liela vērtība un tas kārtējo reizi pierāda, ka censties saglabāt savas tautas kultūru ir tikai dabiski un nepieciešami.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes absolvents Reinis Zumbergs izstrādājis daudz praktiskāku darbu, pētot lībiešu valodas izmantošanas iespējas programmatūrā. Pirms diviem gadiem, kad sācis apgūt valodu un iesaistīties lībiešu lietās, Reinis ievērojis daudzas problēmas, kas saistītas ar lībiešu valodas lietošanu elektroniskā vidē un nolēmis kaut ko mainīt. Sākotnēji pārrakstījis uz datora dažādus tekstus, piemērojis klaviatūru lībiešu valodas vajadzībām un sācis veidot elektronisko vārdnīcu. Beigu beigās ir tapis bakalaura darbs.

Kā raksta autors, “darbā izzinātas ievades metodes, fontu atbalsts, pareizrakstības rīki, elektroniskā vārdnīca, tekstu digitalizācija un pusautomātiskā tulkošana. Darbs paredzēts kā atspēriena punkts un arī kā pamatlietu materiāls, uz ko atsaukties tālākā valodas atbalsta paplašināšanā, kā arī atsevišķu tēmu dziļākai pētīšanai, kur tas nepieciešams”. Darba praktiskais rezultāts vēl gaida uzlabojumus, bet Līvu fonds cer, ka drīz lībiešu valoda elektroniskā vidē tiks lietota aizvien vairāk. Abi darbi ir novērtēti atzinīgi un uzteikti par tēmu oriģinalitāti, kā arī nepieciešamību šādus jautājumus pētīt. Tiesa, ko pētīt vēl ir daudz, tādēļ aicinu un iesaku gan skolēniem, gan studentiem zinātniskajos darbos pievērsties lībiešu tēmai. Ja nepieciešama palīdzība, rakstiet Līvu fondam.

Vairāk lasiet www.dundadznieks.lv