Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un biedrība Līvõ Kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs) ir pieņēmuši lēmumu izsludināt 2011. gadu par starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Tam ir vairāki priekšnoteikumi – gan kultūrvēsturiski saistībā ar nozīmīgām gadskārtām, gan aktuāli, jo 2011. gads iezīmējas ar vairākiem unikāliem notikumiem.

2011. gadā aprit 150 gadu, kopš Pēterburgā Krievijas Zinātņu akadēmijas izdevumā iznāca A. J. Šēgrēna un F. J. Vīdemaņa kopdarbs vācu valodā – pirmā lībiešu valodas gramatika un vārdnīca, kas ietvēra arī pirmos lībiešu folkloras, dzejas un reliģisko tekstu paraugus. Nākamgad aprit 90 gadu, kopš izdota pirmā laicīga satura grāmata lībiešu valodā – Līvõd ežmi lugdõbrōntõz (Lībiešu pirmā lasāmgrāmata), ar ko Igaunijas Akadēmiskā Dzimtās valodas biedrība (Akadeemiline Emakeele Selts) aizsāka savu rakstu izdevumu sēriju. Pirms 80 gadiem ar Somijas Akadēmiskā raudu tautu kluba (Akateeminen Heimoklubi) atbalstu sāka iznākt pirmais lībiešu periodiskais izdevums – laikraksts Līvli (Lībietis). Pirms 75 gadiem lībietis Kārlis Stalte pēc Igaunijas Akadēmiskās dzimtās valodas biedrības pasūtījuma uzrakstīja pirmo lībiešu ābeci, kuras manuskripts pirms pieciem gadiem atrasts Igaunijas Valsts arhīvā.

Pirms 20 gadiem dibināta valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija Līvõd rānda (Lībiešu krasts), bet Latvijas Republikas likumā „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” lībieši atzīti par Latvijas pamattautību. Tāpat nākamgad aprit pieci gadi, kopš darbojas lībiešu kultūras un valodas portāls livones.lv – vienīgais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz informāciju lībiešu, latviešu, angļu un daļēji arī igauņu un somu valodā.

Lībiešu valoda un kultūra nav tikai vēsturiska vērtība, ko klāj gadu desmitu un simtu putekļi. Tā joprojām ir nozīmīgu pētījumu un atklājumu avots, kas bagātina mūsdienu kultūras dzīvi un sniedz atklājumus, kam ir ne tikai zinātniska, bet arī praktiska nozīme. 2011. gadā Igaunijā iznāks līdz šim apjomīgākā lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca. To veidojis mūsdienu izcilākais lībiešu valodas pētnieks prof. em. Tīts Reins Vītso, izmantojot dažādus lībiešu tekstu krājumus, arī lībieša Pētera Damberga vākumu. Jaunā vārdnīca, kurā iekļauta arī lībiešu valodas gramatika, būs perfekts mācību līdzeklis ar autentiskiem valodas piemēriem.

Šāgada 10. decembrī Tartu universitātē Valts Ernštreits ar pirmreizēju pētījumu „Lībiešu rakstu valodas izveidošanās” ieguva filoloģijas doktora grādu, un 2011. gadā uz šī darba pamata iznāks grāmata. Igaunijā tiks laists klajā arī apjomīgs rakstu krājums „Lībieši”, kurā apkopoti igauņu un latviešu zinātnieku svarīgākie pētījumi. Latvijā un Igaunijā tiks rīkotas starptautiskas zinātniskās konferences, izstādes un citi pasākumi.

Starptautiskajā lībiešu valodas un kultūras gadā Starptautiskās lībiešu draugu biedrības un Līvõ Kultūr sidām galvenie sadarbības partneri Igaunijā ir Tartu universitāte, Igauņu valodas institūts, Dzimtās valodas biedrība, Latvijā – Latvijas Zinātņu akadēmija, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs u. c.

Pasākumu koordinators Latvijā – Valts Ernštreits, Igaunijā Tūli Tuiska, Somijā – Tapio Mekeleinens.