2009. gada augusta pēdējā sestdienā un svētdienā Metsepoles lībiešu novada sirdī Liepupē Līvu fonds pirmo reizi organizēja Vidzemes līvu dienas.

Jāsaka gan, ka šāds svētku nosaukums jau tika izmantots Turaidas muzejrezervāta organizētajos svētkos 2000.gadā, taču vēlāk tie pārtapa par arheoloģijas dienām.

Kā jau katru gadu Mazirbē tiek organizēti tradicionālie Lībiešu svētki, kas norisinās augusta pirmajā sestdienā. Mēs iesākām jaunu tradīciju, kas saskan ar Starptautiskās uguns dienas norisi augusta pēdējā sestdienā.

Vidzemes līvu dienas ietver divus pasākumus – Uguns diena un trīs tautu sporta spēles. Šo svētku kopējais virsuzdevums ir akcentēt Vidzemes kā līvu teritorijas kultūrvēsturisko mantojumu un pulcēt ap to cilvēkus, kas jūt piederību savām lībiskajām saknēm. Un tādu ir gana daudz, ne mazāk kā Kurzemē. Svētku iniciatori ir Jānis Atis Krūmiņš (Līvu fonda Vidzemes nodaļa, Metsepoles līvu kultūras centrs), Julgī Stalte (Līvu fonda Rīgas nodaļa), Dāvis Stalts (Līvu fonda valdes priekšsēdētājs).

Skaistajā Liepupes ciemā sabrauca aptuveni sešdesmit cilvēku, kā arī daži preses pārstāvji un filmētāji. Sestdienas vadību uzņēmās Krūmiņu ģimene. Viesi sāka sabraukt un gatavoties jau no piektdienas vakara. Tika uzslietas teltis, nopļauta zāle un sakoptas ugunskuru vietas. Talkā nāca arī Krūmiņu radinieki – Liepupes pastāvīgie iedzīvotāji, bez kuru palīdzības būtu bijis grūti.

Tika gatavoti brīnišķīgi ēdieni, par kuriem lielāko rūpi uzņēmās Julgī Stalte, Inese Krūmiņa un Ilze Bernšteina. Savu roku pielika it visi atbraukušie. Sestdienas rītā ieradās aptuveni divdesmit ciemiņu no Igaunijas – setu un hāniešu tautas pārstāvji. Pēc kopīga mielasta Ineses Krūmiņas vadībā veicām uguns rituālu, kas bija veltīts mūsu kopības stiprināšanai caur uguns nozīmes spēku. Tajā varēja piedalīties ikkatrs, gan dziedot, gan sajūtot īpašās vibrācijas, kuras strāvoja visapkārt.

Tā bija lieliska iespēja attīrīties no pilsētā uzkrātās drazas. Vēlāk sekoja 5 km lāpu gājiens uz jūrmalu, kas piepulcēja diezgan daudzus liepupniekus. Visi kopā jūrmalā klausījāmies vietējās vēstures speciālistes stāstītajos jūrnieku stāstos (Liepupe ir slavena ar burukuģu kapteiņiem). Jānis Mednis iepeldēja jūrā, līdzi velkot ugunsplostu, kas bija kā uguns zieds Jūras mātei. Lija lietus, taču tas netraucēja mums kuplā pulkā vairākas stundas sadziedāt pie lielā ugunskura jūrmalā. Skanēja gan līvu, gan setu, gan hāniešu un, protams, latviešu tautasdziesmas un jūras ziņģes.

Vēlā pievakarē visi tikām aizvesti atpakaļ uz telšu ciematiņu, kur mūs sagaidīja brīnišķīga Ineses Krūmiņas pagatavota vistas zupa. Lietus pieņēmās spēkā sevišķi stipri, un mēs slēpāmies katrs savā teltī.

Svētdiena atnāca ar siltu sauli un jo garšīgām brokastīm setu tautas mūzikas pavadībā. Bija sākušās triju tautu sporta spēles, kuru vadību uzņēmās Julgī Stalte. Spēles bija ļoti radošas un notika pie Liepupes dzirnavu ezera. Jānis Atis Krūmiņš bija sagādājis laivu, kas bija lielisks atpūtas veids tiem, kuri vēlējās relaksēties. No spēlēm varu pieminēt lielo ūdens smelšanu, kad stafešu veidā komandām ar saujām bija jāpiesmeļ ūdens spaiņi. Bija zirdziņu futbols, kad, pārinieku turot uz muguras, visi spēlēja futbolu. Notika virves šķeterēšana un vilkšana, kā arī dvieļu volejbols un vēl citas interesantas izdarības. Protams, neiztika arī bez lustīgiem dančiem un dziedāšanas.

Par šo visu bezgala liels paldies Līvu fonda vārdā tiek izteikts tā dalībniekiem un svētku galvenajiem organizatoriem Jānim Atim Krūmiņam (un visai viņa ģimenei) un Julgī Staltei par pašaizliedzīgo darbu, lai taptu jauni, lieli un spēcīgi svētki, kas mūsu tautu priecēs turpmāk gadu no gada.