Start page / Events / 2009

KOLKAS LĪBIEŠU GRUPAI IR PAMATS BŪT LEPNAI

Ilze Kārkluvalka

09/12/2009

 2009. gada 18. jūlijā uz divdesmit darba gadiem atskatījās Lībiešu savienības Kolkas grupa.

Gundars BertholdsOrganizācijā esošajiem lībiešu dzimtu turpinātājiem ir savs sabiedriskais centrs «Kūolka», ir nemainīgi ilggadējs vadītājs Gundars Bertholds. Ir krietns pulks skolasbērnu, kuri vietējā pamatskolā lībiešu interešu pulciņā apgūst lībiešu valodu un dara citas labas lietas. Arī viņu pašu ir vērā ņemams pulks – 64 savienības biedri.

Sarunā ar Gundaru Bertholdu tikai pieskaramies būtiskākajiem pieturas punktiem šajos divos desmitos gadu, jo tas taču nav nieka laiks, samērojot ar viena cilvēka mūžu.

Precīzais dibināšanas datums ir 20. jūlijs. Kolkas centrā paziņojums uz necilas papīra lapiņas aicināja uz vietējo klubu lībiešus un lībiešu tautas atbalstītājus. Atsaucās maz, tomēr aptuveni divdesmit ieinteresēto atnāca paklausīties, kas tad nu būs. Tajā laikā Latvijā jau bija nodibināta Lībiešu Kultūras savienība, tās grupas bija izveidotas Rīgā un Ventspilī. Pienāca kārta Kolkai.

Kādi septiņpadsmit iestājās organizācijā, viens otrs vēl atturējās. No pirmajiem G. Bertholds atceras Ainu Bernāni, Stankevicu, Bačevski, Kārli Kristiņu un citus, kam senči lībieši un šī lieta, lībiešu Atmoda, ļoti interesēja. Dibināšanas sapulcē piedalījās arī Lībiešu Kultūras savienības vadītāja Ieva Neilande. Par grupas vadītāju ievēlēja jaunu, enerģisku meiteni, Kolkas kluba vadītāju Dinu Freimani (viņas tēvs, viņa dzimta ir lībieši).

Vēlāk grupas vadību uzņēmās Gundars Bertholds. Viņa rosināta, līvu organizācija ieguva savas telpas – pašvaldības vadītāja Maija Rēriha palīdzēja izbrīvēt šai sabiedriskajai darbībai istabiņu pašvaldības īpašumā «Zītaru» mājā.

Pats sākums bija gluži tukšās sienās. Tad jauni pārkārtojumi notika zivju apstrādes fabrikā, un uzņēmumā meta ārā vecās mēbeles. Tā Vīnes krēsli, galds, kāda neliela sekcija un masīvais, daudziem vīriem no otrā stāva līdz automašīnai ar mokām nostīvējamais metāla seifs ieguva jaunus saimniekus. Vēl tagad tajā glabājas grupas dokumenti.

Gundars Bertholds ierosināja izveidot lībiešu amatniecības, zvejniecības, mājsaimniecības agrākos laikos lietoto priekšmetu izstādi, un sākās bēniņu, klētiņu, kambaru revidēšana. Ļaudis labprāt deva tādai izmantošanai paaudzēs saglabātas lietas, un vienkopus kolekcija izskatījās bagātīga un neparasta – bija lepni gan devēji, gan vācēji. Abi sarunā atceramies, kas tas bija par laiku Latvijā un lībiešu krastā – 1989. gada 5. un 6. augustā pirmo reizi pēc 50 gadiem Mazirbē notika Lībiešu svētki, tajos pirmo reizi pēc kara pacēla lībiešu karogu, pirmo reizi atkal brīvi skanēja lībiešu himna (to bija iemācījies Kolkas koris «Mare», un līdzi dziedāja savas tautas valodā vēl tie, kas to atcerējās).

Pamazām ar vienu telpu grupai palika par šauru, pašvaldība palīdzēja izplesties – vēl divās telpās, lai būtu vieta plašākām sanāksmēm, tematiskām izstādēm, vakarēšanai. Izstrādājot attīstības projektu un pateicoties enerģiskajai lībietei Ievai Erenštreitei, saņemot Nīderlandes karalienes Julianas fonda finanšu atbalstu, centrs ieguva mūsdienīgu aprīkojumu.

Tagad šis centrs ir vieta, kur lībiešiem un viņu domubiedriem satikties, atgādināt vispirms pašiem sev to, ka Kolka ir un būs vēsturisks lībiešu ciems. Tas kļuvis par Latvijas un ārzemju tūristu iecienītu apmeklējumu vietu.

Pēc novadu izveides Kolka ir jaunajā Dundagas novadā. Līdz ar to lībiešu sabiedriskās organizācijas vadītājam visi jautājumi jākārto ar novada pašvaldību. Jau vienā no pirmajām novada domes sēdēm Kolkas lībiešu grupas vadītāja iesniegums par Ls 60 piešķiršanu grupas 20 gadu jubilejas sarīkojumam esot noraidīts. Viņam paskaidrots, ka bijušais Kolkas pagasts visu budžeta finansējumu ir iztērējis. Gundars Bertholds nežēlojas, tikai mūsu sarunā prāto, kāda ir starpība starp pirmsvēlēšanu laikā darbības programmās solīto un tagadējo īstenību. Jā, viņam nekad nav paticis, ka lībiešu vārdu valkā, kad tas ir izdevīgi, bet citādi – piemirst.

«Labs arī tagad, pēc šiem divdesmit gadiem, ir tas, ka lībieši tomēr vēl ir, lai cik maz; ka ir vēl, kas mācās mūsu valodu, ka ir jaunieši, kam interesē lībiešu vārda saglabāšana,» uzskata lībiešu grupas vadītājs.