Lībiešu ansamblis „Nurmorkestõr” uz Inari devās, lai piedalītos sāmu tautas mūzikas festivālā „Ijahis idja 2009″, kurš norisinājās 21. un 22. augustā. Festivālā pārsvarā bija klausāmi joiku dziedājumi un izpildītāji, taču publiku un dalībniekus ritmā iekustināja arī sāmu hip hop un roka izpildītāji, kā arī mēs, „Nurmorkestõr”, ar lībiešu dziesmu dažādo skanējumu. Mūzikas festivāls „Ijahis idja” pulcina sāmus katru gadu, ļaujot interesentiem izjust patiesu sāmu kultūras vidi un atmosfēru.

Daba

Desmit lībiešu ceļojums uz Inari ir stāsts par vietu aiz Polārā loka, kur satiekas polārā diena ar polāro nakti, miers – ar cilvēku, cilvēks – ar tautas kultūras vērtībām. Inari atrodas Lapzemes ziemeļos, kur dzīvo sāmi. Paši sāmi šo vietu dēvē par Sámiland. Svarīgākie dabas elementi šajā vietā ir Inari ezers, mazākas un lielākas upes, kuras plūst cauri Lapzemes ziemeļiem, ar mieru, kas iemājo Lapzemes mežos, Lemmenjoki nacionālo parku, maģisko gadalaiku maiņām un klejojošiem ziemeļbriežiem, kurus var ieraudzīt, braucot ar mašīnu pa galvenajām Lapzemes maģistrālēm.

Sarkans, zaļš, zils, dzeltens

Šīs krāsas ir mākslinieka paletē, emocijās, joikošanā, tās rotā tautas tērpus un karogu. Sarkans, zaļš, zils, dzeltens ir krāsas, kuras raksturo dzīvīgu un bagātīgu kultūru, ar kuru sāmi raksturo sevi.

Sāmi

Kas tad ir šie sāmi, kuri spēj pārsteigt ar savu esamību un pievilināt ar joiku skaņām?

Sāmi tradicionāli apdzīvo reģionus četru valstu teritorijā: Somijā, Norvēģijā, Krievijā un Zviedrijā. Sāmi dzīvojuši šajos apvidos, vēl pirms tika izveidotas valstu robežas, tādēļ Norvēģijā viņus uzskata par pamatiedzīvotājiem. Sāmiem kā autohtonai tautai, pirmiedzīvotājiem, ir dotas tiesības kopt un attīstīt savu valodu, kultūru un tradīcijas. Valodas likums pastāv arī par sāmu valodas izmantošanu varas iestādēs, sabiedriskās, kā arī sociālās struktūrvienībās. Kopš 1996. gada sāmiem ir sava pašpārvalde, kura ir piesaistīta Sāmu parlamentam, kuru ievēl sāmi. Somijā dzīvo aptuveni 9 000 sāmu. Kopējais sāmu skaits sasniedz vairāk nekā 75 000, no kuriem vairākums apdzīvo Norvēģijas apvidus.

Sāmu valodas ir vienas no pamatvalodām Eiropā. Tās pieder pie urālu valodu somugru apakšsaimes, kas, kā uzskata, ir radušās rietumos no Urālu kalniem pašreizējā Krievijas teritorijā, kā arī ietekmējušās no Baltijas somu valodas. Sāmu valodā runā Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Krievijā.

Somijā runā trīs sāmu valodās – ziemeļu sāmu, Inari sāmu un skoltu sāmu. Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā ziemeļu sāmu valodu ikdienā izmanto apmēram 20 000 cilvēku. Somijā ziemeļu sāmu valodā runā aptuveni 2 000.

Pirmās skolas, kurās bija iespējams mācīties sāmu valodā, izveidojās Inari un Utsjoki 1970. gadu vidū. Arī bērnudārzos strādā sāmu valodu protoši audzinātāji. Bērnudārzā, kurš atrodas Inari, bērni sazinās tikai sāmu valodā. To iespējams apgūt un padziļināt, studējot trīs universitātēs – Oulu, Helsinkos un Lapzemē. 

Tradicionālie sāmu tautas iztikas avoti ir ziemeļbriežu audzēšana, medīšana un zvejniecība, zemkopība un amatniecība. Apvienojot tradīcijas un prasmes ar tūrismu un pakalpojumiem, sāmi gūst ienākumus reģiona attīstībā un nodrošina savu iztiku. Tradicionālo prasmju izmantošana sāmiem nav tikai naudas pelnīšanas avots, bet gan kultūras ikdienas sastāvdaļa.

Sāmi var lepoties arī ar savu radiostaciju Sami Radio. „Nurmorkestõr” uzaicināja uz radioraidījumu, kurā mēs stāstījām par lībiešiem, kā arī ieksandinājām lībiešu dziesmas sāmu radioviļņos.

Klausoties sāmu joikošanā, mistisku sajūtu uzbur katra tās vibrācija. Tu stāvi, klausies un apbrīno. Sāmi ir saglabājuši vienu no ļoti skaistiem un dziļiem pasaules ornamentiem – savu kultūru, valodu un tradīcijas.

Šis ceļojums mums atnesa gaišu redzējumu arī lībiešu tālākā nākotnē. Vērojot sāmu saglabāto kultūras mantojumu, neiespējami nesajust viņu pārliecību un cieņu pret savu kultūru. Manāmi arī centieni, kuri parāda, kā sāmu kultūra tikusi kopta un turpina sevi spodrināt un attīstīt.   

Ir jauki iepazīt pasaules dažādības. Taču skaistākais ir apzināties, ka mēs – lībieši – esam viena no dažādībām, kura pasaulē eksistē, un ornaments, ar kādu vēlētos rotāties citi. Bet mūsos šis ornaments mīt. Tas godam jānēsā un jāspodrina! Ar lepnumu un cieņu!

Oaidnaleabmai!

*Oaidnaleabmai – Uz tikšanos. Sāmu val.

Vairāk informācijas:

Sāmi                             http://boreale.konto.itv.se/samieng.htm

Inari                             http://www.inarilapland.org/en/index.html

Sami Radio                   http://lotta.yle.fi/srwebanar.nsf/sivut/ovdasiidu2004

Sāmu parlaments         http://www.saamicouncil.net/?deptid=1116