Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Lībiešu nodaļas darbības mērķis, īstenojot un koordinējot valsts ilgtermiņa mērķprogrammu „Lībieši Latvijā”, ir saglabāt, attīstīt un popularizēt lībiešu valodu, kultūru un kultūrvēsturisko mantojumu, veicināt lībiešu etniskās identitātes un tradīciju saglabāšanu.

Vadības padomes sēdes un lēmumi

2005. gadā tika sagatavotas trīs vadības padomes sēdes: 9. martā, 17. jūnijā un 29. septembrī. Pirmajā sēdē, kuru atklāja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, tika apstiprinātas mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” ilgtermiņa un 2005. gada prioritātes. Tās paredz šādus uzdevumus:

aktualizēt valsts ilgtermiņa mērķprogrammu „Lībieši Latvijā”;

atbalstīt lībiešu valodas un kultūrvēstures apguvi, organizējot mācības un izdodot grāmatas lībiešu valodā;

veicināt pieejamību lībiešu kultūras mantojumam mūsdienu informācijas nesējos;

atbalstīt Lībiešu tautas nama telpu atjaunošanu un tā izveidi par mūsdienīgu informācijas un lībiešu kultūras un sociālo centru;

iesaistīt Vidzemes lībiešus novada kultūrvēsturiskā mantojuma laikmetīgā apzināšanā.

Vadības padome tika iepazīstināta arī ar 2005. gada pasākumu plāniem un valsts budžeta dotācijas sadales projektu.

17. jūnija sēdē tika izskatīta mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” īstenošanas gaita, papildus nepieciešamais valsts finansējums mērķprogrammas un valdības deklarācijas rīcības plāna īstenošanai, lībiešu bērnu un jauniešu radošās nometnes organizēšana Mazirbē. Līvu savienības pārstāvji informēja par organizācijas aktivitātēm: gadskārtējo konferenci un svētkiem Mazirbē.

Sēdē nolēma turpināt lībiešu bērnu un jauniešu radošās nometnes organizēšanu, par pamatu izmantojot Julgi Staltes iesniegto projektu; ieteikt sekretariātam līgumu par nometnes vadītājas pienākumu izpildi slēgt ar Gitu Liovani. Stiprinot Līvu savienības, Rīgas Domes un Lībiešu nodaļas sadarbību, nozīmīgāku vietu ierādīt lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma atainojumam Rīgā (bukletu, atklātņu u. c. informatīvu materiālu sagatavošanai, izplatīšanai un sadarbībai ar tūrisma informācijas centriem). Pievērst uzmanību lībiešu valodas saglabāšanai kā nozīmīgai Latvijas nemateriālā mantojuma daļai; veikt priekšdarbus lībiešu valodas iekļaušanai Eiropas īpaši aizsargājamo valodu sarakstā.

29. septembra sēdē padomes locekļi saskaņā ar nolikumu tika informēti par mērķprogrammas īstenošanas gaitu, par sekretariātā veiktajām strukturālajām pārmaiņām, par 2005. gada budžeta grozījumos piešķirto finansējumu un atbalstāmajiem projektiem. Lībiešu nevalstisko organizāciju pārstāvji vērtēja bērnu un jauniešu radošo nometni, informēja par 6. augusta Līvu svētku norisi Mazirbē. Sēdē nolēma

valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” aktualizācijai piesaistīt ekspertus, slēdzot ar tiem uzņēmuma līgumus;

Lībiešu lietu nodaļai līdz nākamai vadības padomes sēdei sagatavot izskatīšanai valodas prasmes novērtējuma projektu lībiešu valodas zināšanu līmeņa noteikšanai tiem, kas mācīs lībiešu valodu;

Līvu savienībai līdz nākamai vadības padomes sēdei sagatavot un iesniegt sekretariātā aktualizētu Lībiešu tautas nama apsaimniekošanas koncepciju un plānu līdz 2008. gadam;

līdz nākamai vadības padomes sēdei sagatavot 2006. gada Lībiešu gadagrāmatas koncepcijas projektu.

Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” aktualizācija

2005. gadā tika sākta vienota un moderna valsts politikas dokumenta izstrāde. Tas kalpos par pamatu jaunu akcentu un stratēģisko darbības virzienu noteikšanā saistībā ar lībiešu kultūras mantojuma laikmetīgu apzināšanu un tā iesaisti mūsdienu apritē. Tajā tiks paredzētas jaunas starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un jaunas partnerattiecības, t. sk., izmantojot modernās tehnoloģijas un to iespējas.

Aktualizētais dokuments, pamatojoties uz unikālo lībiešu kultūras mantojumu, piedāvās īstenot vienotu, ar kopējo valsts attīstību saistītu politiku. Izejot no pierastajiem, tradicionālajiem kultūrpolitikas nozaru attīstības rāmjiem, dokuments pievērsīsies lībiešu kultūras vērtībām arī kā kultūras precei un kultūrtūrisma unikālam zīmolam, skatīs to kā pašvaldību attīstību veicinošu faktoru, vides un reģionālās attīstības politikas integrētu sastāvdaļu.

Lai varētu sākt mērķprogrammas aktualizāciju, bija vairākas tikšanās ar iespējamām darba veicēja organizācijām un ekspertiem. Tika sagatavots darba uzdevuma projekts; darba plāns un grafiks. 2005. gada budžeta grozījumos iesniedzām pieprasījumu par finansējumu (6500 latu) mērķprogrammas aktualizācijas nodrošinājumam.

Atbalsts prioritāšu īstenošanai

2005. gadā vadības padome noteica prioritātes, kas tiek ievērotas, atbalstot projektus. Analizējot piešķīrumus, secināms:

prioritāte – valoda, kultūra, tradīcijas, kultūrvēsture – ir vadošā, un tās atbalsta finansējums ir pieaudzis;

pieaudzis finansējums kultūras mantojuma pieejamībai modernajos saziņas līdzekļos;

izveidotas jaunas prioritātes Vidzemes lībiešu atbalstam un Lībiešu tautas nama izveidei par lībiešu kultūras, informācijas un sociālās integrācijas centru, un tās saņēmušas finansiālu atbalstu;

2004. gadā atbalstīti 28 projekti, 2005. gadā – 24 projekti;

2005. gada projekti ir nozīmīgāki apjoma un finanšu ziņā un ir iegūts paliekošs rezultāts;

2004. gadā finanšu atbalsts bija 16 418, 2005. gadā – 35 546 lati, tātad piešķirto dotāciju apjoms projektiem pieaudzis 2,17 reizes.

Viens no nozīmīgākajiem projektiem bija bērnu un jauniešu jaunrades nometne „Mierlinkizt” Mazirbē. Tā notika no 29. jūlija līdz 6. augustam, un nometnē piedalījās 50 bērni no Ziemeļkurzemes, Rīgas un Vidzemes – Pāles un Staiceles, kā arī 20 pedagogi, audzinātāji un lektori. Katru dienu notika lībiešu valodas nodarbības.

Bērni guva pamatizpratni par lībiešu muzikālo mantojumu, folkloru un tradīcijām, kultūru un vēsturi. Notika arī praktiskas nodarbības – bērni auda, dejoja, dziedāja, zīmēja, gleznoja, spēlēja teātri, gatavoja maskas teatralizētam uzvedumam. Bērni devās ekskursijā, tika organizētas sporta nodarbības brīvā dabā un pie jūras.

Īstenojot prioritātes, esam sadarbojušies gan ar izglītības iestādēm un zinātniekiem, gan ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Sadarbībā ar LU Moderno valodu katedras lektori Ēriku Krautmani izstrādātas trīs lībiešu valodas mācību programmas: bērnu nometnei, valodas pamatu apguvei, valodas apguvei ar priekšzināšanām. Sadarbībā ar Kolkas pagasta teritorijas plānotājiem panākta vienošanās, ka, nosakot pagasta ciemu robežas, ņems vērā lībiešu kultūrvēstures un kultūrtūrisma elementus. Tiekoties ar Staiceles pašvaldības vadītāju Jāni Bakmani, esam pārrunājuši projekta „Vidzemes lībiešu kultūras centra izveide” īstenošanas iespējas. Noslēgti sadarbības līgumi ar Kolkas, Tārgales, Dundagas, Rojas, Talsu, Krimuldas, Staiceles, Siguldas pašvaldību un Talsu, Ventspils, Rīgas un Limbažu rajona padomi.

Nodaļas pārstāvji piedalās Slīteres nacionālā parka konsultatīvajā padomē, notikušas divas padomes sēdes: par seno Kurzemes ciemu robežām un tūrisma attīstību. Atbalstīta lībiešu kultūrvēstures zinātniski pētnieciskā darbība, sadarbojoties ar Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju, LU Moderno valodu katedras somugru valodu pasniedzējiem un ZA Letonikas programmas pētniekiem.

Ar Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Turaidas muzejrezervātu un Kinofotodokumentu arhīvu esam vienojušies par lībiešu mantojuma saglabāšanu. Sāktas sarunas ar Valsts valodas aģentūru par lībiešu valodas atbalstīšanu, bet ar UNESCO nacionālo komiteju – par lībiešu valodas iekļaušanu Eiropas izzūdošo valodu Sarkanajā grāmatā.

2005. gadā atbalstīti šādi lībiešu sabiedrisko organizāciju projekti un pasākumi:

Lībiešu tautas nama remonts un tā izveide par lībiešu kultūras, informācijas un sociālās integrācijas centru – Ls 8500;

laikraksta “Līvli” divu numuru izdošana 1000 eksemplāros – Ls 1000;

Lībiešu valodas ābeces sagatavošanai izdošanai – Ls 1000;

filmas “Līvs ar otu” uzņemšana sakarā ar mākslinieka Andreja Šulca 95 gadu jubileju, 20 kopiju izgatavošana un filmas prezentācija – Ls 1150;

Līvu savienības pateicības zīmju „Līvõd Īt, tienū” izgatavošana – Ls 300;

lībiešu valodas nodarbības Rīgā, Kolkā, Ventspilī un Staicelē – Ls 1620;

valodas kursu noslēguma pasākums un valodas kursu programmas prezentācija Ventspilī, Piejūras brīvdabas muzejā, – Ls 270;

lībiešu valodas runātāju nometne Mazirbē – Ls 600;

lībiešu valoda un kultūras portāla livones.lv pirmā kārta – Ls 2050;

lībiešu valodas mācību grāmatas „Rāndakēļ, min jemakēļ” sagatavošana izdošanai – Ls 620;

lībiešu albuma tekstu sagatavošana latviešu, lībiešu un angļu valodā – Ls 440;

aušanas nodarbības Mazirbē, Lībiešu tautas namā, – Ls 690;

Līvu svētki Mazirbē – Ls 2400;

Līvu karoga svētki Mazirbē 18. novembrī – Ls 800;

starpetnisks līvu, latviešu un krievu tradīciju pasākums “Vastalovā, meteņi un masļeņica” – Ls 398;

Mazirbes skolas etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” sakārtošana un Talsu novada muzeja ekspozīcijas „Lībiskais līdzās” dokumentēšana – Ls 1100.

Līvu savienības Kolkas grupas jauniešu dalība Mazākumtautību bērnu un jauniešu sporta svētkos Rīgā – Ls 120;

brunči Kolkas pagasta lībiešu dziesmu ansambļa „Laula” dalībniecēm – Ls 348;

Staiceles lībiešu muzeja „Pivālind” ekspozīcijas izveide, bukleta izdošana – Ls 690;

sešu brošūru – lībiešu tērpi, amatniecība, zvejniecība, kultūrvēsture, tūrisms un mūsdienas – sagatavošana izdošanai latviešu un angļu valodā – Ls 600;

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas „Dzīvesstāsti” lībiešu atmiņu ierakstu izlases sagatavošana publicēšanai CD – Ls 1000;

mūzikas un foto albuma „Zils – balts – zaļš” sagatavošana izdošanai – Ls 500.

Divus projektus īstenoja Lībiešu lietu nodaļa pati: sagatavoja un izdeva Lībiešu gadagrāmatu (Ls 5000) un organizēja nometni „Mierlinkizt” (Ls 4000).

2006. gada aktivitātes

Šogad veicamie darbi iekļaujas divās cieši saistītās grupās. Pirmā no tām ir ilgtermiņa prioritātes: valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” koordinēšana un īstenošana un lībiešu – Latvijas otrās pamattautības – valodas, etniskās identitātes un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, stiprināšana un iesaiste mūsdienu kultūras apritē.

Gada prioritātes ir šādas:

aktualizēt mērķprogrammu „Lībieši Latvijā” un sagatavot rīcības plānu;

atbalstīt lībiešu valodas un kultūrvēsturiskā mantojuma apguvi, organizējot mācības un atbalstot grāmatu (literatūras) izdošanu lībiešu valodā;

attīstīt jaunus sadarbības veidus un veicināt pieejamību lībiešu kultūras mantojumam un lībiešu valodai, izmantojot jaunās tehnoloģijas;

atbalstīt Lībiešu tautas nama telpu atjaunošanu un tā izveidi par mūsdienīgu informācijas un lībiešu kultūras un sociālo centru. Veicināt lokālo kultūras resursu plašāku izmantošanu kultūras tūrisma tirgū.

Arī šāgada plānā ir vairāki nozīmīgi pasākumi. Svarīgākais no tiem – mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” aktualizētā projekta un divu gadu rīcības plāna izstrāde un pieņemšana. Lielāku uzmanību veltīsim lībiešu valodas mācību kvalitātes paaugstināšanai, kā arī folkloras ansambļu snieguma pilnveidei.

Vairākas aktivitātes paredzētas plašākas sabiedrības informēšanai. Tādas solās būt Lībiešu kultūras dienas, kas maijā un jūnijā notiek vairākās Latvijas vietās. Iepriekšējās kultūras dienas notika Rīgā pirms astoņiem gadiem. Toreiz to centrālais pasākums bija lībiešu mākslas kopizstāde „Līvõ kuņšt” un dzejas izlases „Es viltīgāks par tevi, menca” atvēršanas svētki. Šogad tās iezīmēsies ar lībiešu dzejnieka un kultūras darbinieka Jāņa Prinča 210 gadu jubileju.

Pārmaiņas būs gadskārtējās bērnu un jauniešu nometnes darbā. Lai nostiprinātu saikni starp paaudzēm, pirmo reizi tiks rīkotas divas nometnes. Vispirms – no 23. līdz 29. jūlijam – gaidīsim vecvecākus, vecākus un bērnus uz pirmo „Lībiešu 3×3″ nometni, bet no 30. jūlija līdz 4. augustam Mazirbē pulcēsies lībiešu bērni un jaunieši nometnē „Mierlinkizt”.

Šie un citi pasākumi mūs tuvinās tam, lai lībiešus un viņu kultūru atpazītu kā Latvijā, tā pasaulē.