2006. gada Ziemassvētkos aprit 75 gadi, kopš sāka iznākt pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā – mēnešraksts “Līvli” (1931–I939). 1992. gadā tas tika atjaunots, un Lībiešu svētku laikā lasītāji saņēma atjaunotā izdevuma pirmo numuru, bet nu jau latviešu valodā.

1931. gadā Jelgavā sāka iznākt pirmais laikraksts lībiešu valodā „Līvli”. Laikraksta redaktors bija Andrejs Štālers, taču tā veidošanā līdz pat 1933. gadam aktīvi piedalījās Jelgavas skolotāju institūta studenti Pēteris Dambergs, Hilda Grīva un Alise Gūtmane. Laikraksta izveidošanai bija nepieciešama lībiešu rakstu valodas standartizācija, ar ko Dambergs arī veiksmīgi tika galā. Viņa ieviestie rakstības principi saglabājās līdz pat 1970. gadu sākumam.

Laikraksts “Līvli”, 1934.

1933. gadā „Līvli” redakcija tika pārcelta uz Mazirbi. Par mēnešraksta redaktoru kļuva dzejnieks Kārlis Stalte. Viņa vadībā izdevums kļuva reliģiozāks, tajā parādījās vairāk sprediķu un reliģisku dziesmu publikāciju. Tomēr tematika bija ļoti plaša. Šeit varēja atrast gan ziņas par jaunumiem valstī, gan informāciju par cenām dažādos tirgos, gan lībiešu valodā rakstītus dzejoļus un stāstiņus. Mēnešraksta tirāža bija 400–500 eksemplāru, tā neoficiālais izdevējs un finanšu meklētājs bija Helsinku Akadēmiskais radu tautu klubs.

Kopējā mēnešraksta bilance ir šāda: 1931. gadā iznāca viens numurs; 1932. gadā – divpadsmit; 1933. gada Jelgavas periodā – četri parastie un divi dubultnumuri, Mazirbes periodā – četri numuri; 1934. gadā – deviņi; 1935. gadā – septiņi; 1936. gadā – desmit; 1937. gadā – vienpadsmit; 1938. gadā – seši un 1939. gadā – trīs numuri. Liela pauze no 1934. gada oktobra līdz 1935. gada jūnijam mēnešraksta izdošanā iestājās tādēļ, ka cenzūras vajadzībām to pirms izdošanas pieprasīja tulkot latviešu valodā. Šo prasību atcēla tikai 1937. gada sākumā. “Līvli” pēdējais numurs iznāca 1939. gada augustā, jo Kārlis Stalte kopā ar dzīvesbiedri vācieti un meitu Margareti Stalti repatriējās uz Vāciju.

1992. gadā jaunizveidotā Valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija “Lībiešu krasts” atjaunoja mēnešraksta “Līvli” darbību un kļuva par tā izdevēju (līdz 1999. gadam redaktore Gundega Blumberga, pēc tam Baiba Šuvcāne). Turpmākajos desmit gados mēnešraksts kļuva par nozīmīgāko lībiešu kultūras un sabiedriskās dzīves atspoguļotāju, tajā publicēti ne tikai pašu lībiešu rakstījumi, bet arī novadpētnieku apkopotās dzimtu vēstures un daudzu zinātnisku pētījumu rezultāti. “Līvli” kļuva par pirmo nopietno lībiešu kultūrvēstures apkopotāju.

No 2004. gada (sākot ar 70. numuru) mēnešrakstu izdod biedrība “Līvu (lībiešu) savienība Līvõd Īt” ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējumu. Iznākuši divi numuri – pēdējais 2006. gada sākumā.