Sveicot visus ziemas saulgriežos un gadu mijā un novēlot priecīgas, darbīgas un visādi citādi jaukas dienas, Līvõ kultūr sidām gandarīts secina, ka arī aizvadītais cēliens ir bijis gana labs, jo esam spējuši īstenot vienu no centra darbības pamatprincipiem – mēs neesam novēluši uz citu pleciem to, ko spējam izdarīt paši.

Runātāju nometne

LKS labo darbu vācelītē gada garumā sakrājies papilnam lielāku un mazāku veikumu. Par svarīgāko uzskatām to, ka vasarā Sīkragā sarīkojām trešo lībiešu valodas runātāju nometni. Salīdzinājumā ar pirmo kopāsanākšanu nu jau varēja klausīties līdzvērtīgu valodas zinātāju sarunu, turklāt trijās dienās izdevās ne tikai pārtulkot lugu no latviešu valodas lībiešu valodā, bet arī to iestudēt un parādīt vietējiem skatītājiem.

Iespējams, panākumus veicināja tas, ka visu gada pirmo pusi lībiešu valodas zinātāji reizi mēnesī sanāca kopā un vingrinājās valodas prasmē.

Portāls

Gada sākumā nodevām publiskai lietošanai lībiešu kultūras un valodas portāla livones.lv testa versiju. Visa gada garumā, nesaņemot nekādu finansējumu, esam papildinājuši informāciju, gatavojuši tulkojumus angļu un lībiešu valodā, pilnveidojuši tehnisko bāzi, un par to paldies visiem, kas šajā procesā piedalījušies un piedalās. Ceram, ka nākamā gada aprīlī varēsim teikt, ka portāla pirmās kārtas darbi ir pabeigti.

Dzejas stunda

Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Dzejas dienu laikā Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētā sarīkojām dzejas stundu, kas bija veltīta lībiešu pirmā dzejnieka Jāņa Prinča 210. dzimšanas dienai un lībiešu kultūras un tradīciju kopējas un arī dzejnieces Paulīnes Kļaviņas atcerei, jo šogad apritēja pieci gadi, kopš viņas mājvieta ir Rīgas meža kapi. Tāpat kā pirmajā dzejas stundā arī šajā bija divas darba valodas – lībiešu un latviešu. Starptautiskās lībiešu draugu biedrības Latvijas nodaļas vadītājas Noras Ikstenas balvu par dzejas priekšnesumu saņēma Zoja Sīle.

Iespieddarbi

Lai gan šogad dienas gaismu nav ieraudzījis neviens LKS sagatavots iespieddarbs, tomēr ir izdarīts ļoti daudz, lai nākamajā gadā varētu izdot albumu par lībiešu dzīvi Latvijā pagājušā gadsimta 30 gados „Lībiešu dzīve” un mūsdienīgu lībiešu valodas mācību grāmatu „Rāndakēļ, min jemākēļ”.

Finansējums

Dāsnu finansiālo atbalstu šogad sniedzis Valsts Kultūrkapitāla fonds: 3000 latu piešķirti albuma „Lībiešu dzīve” izdošanai un 1200 latu gada beigās saņēmām portāla livones.lv materiālu tulkošanai lībiešu valodā.

Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” finansējums LKS aktivitātēm ir bijis pieticīgāks: 350 latu saņemts albuma „Lībiešu dzīve” dizaina izstrādei, 600 latu saņemts lībiešu valodas runātāju nometnes rīkošanai un 440 latu piešķirts lībiešu valodas kursu organizēšanai.

Individuālie panākumi

Arī individuāli visiem četriem LKS biedriem šis ir bijis labs gads. Sabiedriski nozīmīgāko atzinību guvusi Renāte Blumberga, kura par grāmatu „Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieki pie lībiešiem” saņēma gan Latvijas Kultūras fonda piešķirto Spīdolas gada balvu humanitārajās zinātnēs, gan Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas veicināšanas balvu, gan tika nominēta laikraksta „Diena” balvai kultūrā.

Valts Ernštreits turpināja mācības Tartu universitātes doktorantūrā un pasniedza lībiešu valodu Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Somugru valodu bakalaura programmā. Baiba Damberga šogad ļoti daudz laika veltīja, gatavojot mācību grāmatas „Rāndakēļ, min jemākēļ” valodas sadaļu, bet Gundega Blumberga ĪUMSIL sekretariāta uzdevumā sastādīja 2006. gada Lībiešu gadagrāmatu.

Lai mums visiem pietiek spēka atsijāt lībiešu lietas pelavas no graudiem un vispārējā tukšo runu un virspusējo pasākumu miglainajā dūmakā nezaudēt orientieri – profesionalitāti!